bruuk- par kaadu interesi runaa ?:))

Te jau neviens tik vecs netusē, kurš varētu pateikt- usjo, man jau pofig.   

Pasaulee ir ļoti daudz interesantu lietu,katra dziivee ir tuvi cilveeki- radi, draugi, ko miilet , uzklausiit, paliidzeet, bet bieži vien neveiksmes miilas lietaas, mums neļauj šiis labaas lietas, kas mums tiek dziivee dotas, BAUDIIT. I   r taada kaa atkariiba no sava miilas objekta vai seksuaalaa partnera. Un tad nu ienaaca praataa doma, kaadaa vecumaaa no šiis atkariibas cilveeks ir atbriivojies?

Nu tad bruuk-Tev atbilde mazliet buus jaapagaida-jo visi pensji aaraa izgaaja- uz solinja paseedeet-paarunaat nakts notikumus!:))

Taatad tu, beeda , domaa, ka tas notiek, kad cilveeks aiziet pensijaa, ja?   Cik gados tagad laiž pensijaa ? Laikam kaados 65-cos...    

Nu bet pa iistam pasaki-kapee uzdevi sjito?:)) vai juutu kaut kaadas lielas ,negribeetas paarmainjas sevii?:)))

Sis jautaajums, beeda, nav par teemu, tik personiigu jautaajumu vareeji uzdot privaatajaa sarakstee, bet, ja jau pajautaaji, tad pateikšu tomeer nedaudz- man ir emocionaalaa atkariiba no sava miiļotaa viirieša, viņš meedz mani dariit laimiigu un arii nelaimiigu... , bet dziivee apkaart ir tik daudz interesanta un laba, bet personiigaa dziive uzstaada savus noteikumus un ne vienmeer tie ir patiikami.   

kad filozofs Imanuels kants ap 40 gadu vecumā kļuva impotenets, viņš esot ļoti nopriecājies un teicis, ka nu beidzot būs miers, varēs filosofijai pilnībā nodoties...    

Bet kā ir īstenībā, to jau zināja tikai viņš pats. Nereti šādi apgalvojumi ir no tēmas ’ja nav, nevaru dabūt, nu i nafig nevajag", kā no fabulas par lapsu un skābajām vīnogām...

Cik esmu vērojusi, veciem cilvēkiem vēl jo vairāk ir tieksme pēc kāda, ar ko kopā būt - kas pieturēs aiz elknīša, kad kājas pašu vairs īsti netur un iedos slaveno ūdens krūzi...

manam tēvam interese par pretējo dzimumu nepazuda un nemazinājās. līdz pēdējam. un viņš nodzīvoja diezgan garu mūžu.

jā, rakstot vēl neredzēju violett komentāru - bet manam tētim tas nu nekādi nebija saistītas ar ūdenīyi vai elkonīti...

bruuka, a kā citādi?!... Dzīvē ir kāpumi un kritumi, nevienas attiecības nav kā rozā cukurūdens. Un ja Tev šškiet, ka KĀDS tevi padara nelaimīgu - padomā vēlreiz. kas ir šši lietas, kas ir šīe brīzī? vai nejauši nav tā, ka esi izplānojusi, kā otram jārīkojas un uzmet lūpu, kad otrs cilvēks dzīvo savu dzīvi un rīkojas tā ka’rīkojas, nevis nemitīgi apmierina tavas iegribas un cerības?...

Ja tā, tad izeja ir ļoti vienkārši. Atliek mīlēt otru ar īstu, beznosacījumu mīlestību. Jo citādāka mīelstība nemaz nav - ja ir noacījumi, tad pret otru izturas kā pret lietu, kaut ko zemāku, kam ir tev jāpaklausa - un ja tā nedarīs, tad tiks sodīts... Jo - nu kas tad, "vai šim grūti, bet man būtu patīkami"... ja otrs cilvēks zin, kas tev patiktu, bet viņš to principiāli ignorē - padomā vēlreiz, kas tās ir par attiecībām starp jums... kas ir tas, kas jūs vispār tur kopā? Pieradums? cerības, ka otrs piepeši mainīsies - nu nemainīsies vis :) ja nevari pieņemt optru, ka’ds viņš ir - nu kāpēc mocīties?...

Brūka, Tu pati esi izvēlējusies upura lomu - un pati to vari nomainīt pret kādu citu.

haijama, nu bet glbāli skatoties, tas tak labi, vai tad ne?! Vīrieši gados ir uz ķeršanu, viņiem tak vidējais mūža ilgums mazāks nekā sievietēm... veinīgais, ja tas visu mūžu izpaužas kā nemitīga partneru maiņa... tad gan jādomā, ko cilvēks sevī nav atradis un īstenojis, ja bezgalīgi to turpina meklēt citos...

Kad atceros savus senčus, tad zinu, ka viņiem bija šii vienaldziiba pret preteejo dzimumu, tikai neieveeroju kaadaa vecumaa. Viena mana vecmaamiņa    peec viira naaves teica- ka nekad neesot tik labi dziivojusi, ka dziive patiik arvien vairaak, žeel tikai, ka tik maz atlicis... Otra vecmaamiņa vecumaa starp 80 un 90 bija pat nejauka pret vecteevu, šķita, ka viņu kaitina viss, ko viņš dara, toties beerni un mazbeerni viņai bija daargi liidz peedeejam. Man peec noveerojumiem neliekas, ka laikaa, kad cilveeks vairs neintereseejas par preteejo dzimumu, dziive beidzas. Man liekas, gluži preteeji, saakas cita dziive, cits redzeejums, notiek atbriivošanaas no šiis atkariibas un cilveeks dzivo ļoti interesantu, lidzsvarotu dzivi, lai tikai dievs dod veseliibu.

Interese par rpetējo dzimumu beidzas ar pēdējo elpas vilcienu - ir tikai pieviltas cerības un perspektīvas trūkums, kas liek ārēji tēlot ko citu...    

violeta, šiis probleemas attieciibaas ir vairaak raksturiigas tavaa vecumaa, es jau taam sen esmu izgaajusi cauri un atrisinaajusi, man tagad ir citas   

bruuka, ja Tu būtu to atrisinājusi, tad Tev par to vairs nebūtu vajadzības runāt        

haijama, tad laikam viiriešiem tas notiek ilgaak, bet labi, ja viņam vecumdienaas ir piekrišana pie jaunaakaam sievieteem, bet domaaju, tas ir reti, varbuut populaariem viiriešiem, aktieriem. Bet , ja viirietis to velmi juut, bet sievietes vairs uz viņu neskataas, tad jau ir kreņķis...    

Kad buusi manaa vecumaa, tad sapratiisi par ko ir runa,violeta, es zinu par ko runaa tu, ’bet es domaaju, ka tu nesaproti par ko runaaju es. Tie laiki, kad gribeejaas kaadu paarveidot, vai gaidiit no otra neiespeejamo, ir beigušies kaadus 15 gadus atpakaļ.

nu, papildus info - kāda padzīvojuis sieviete no maniem tuviem radiem savu veci arī nelaiž ne tuvu, pat lāgā ar roku neļauj pieskarties. vērojot no malas, varētu domāt kā Tu, bruuka, par savu vecmammu teici. bet re - ir sanācis tā, ka tikai es zinu, ka šai stipri padzīvojušai kundzei ir mīļākais, tapēc savu večuku negrib. un ar mīļāko - visas lietas! tuvu pie 70 visiem..

Domāju, ka nekorekti norādīt- Tavā vecumā, manā vecumā. Vijolīte prātīgi runā. Un es viņu saprotu. Savā vecumā. Bet Tevi gan, Brūka, ne visai, jāatzīst.