Strīdēties strīdēšanās pēc, protams, nav vērts, bet ja nu gadās, tad es dodu priekšroku emociju atlaišanai vaļā. Starp citu, starp konstruktīvu strīdu un prastu kašķēšanos ir milzīga starpība. Tas pirmais pat dažreiz nāk attiecībām par labu, jo arī caur strīdu var iepazīt cilvēku, nu otrais gan ne pie kā laba nenoved.

>lizette
man arī nav svešas dusmas utt.. bet nav vērts sevi sadalīt tādos niekos, ja runa par skūpstīšanos.. ja es dusmojos, tad man skūpstīties negribas..tas nozīmē, ka es apzogu pats sevi dusmojoties! ..Labāk virzīt pilnasinību uz gultu nekā uz kaujas lauku! :) Kas prot dusmas izrādīt, tas biežāk sit kulakā! Sveiciens bokseriem..tas tā..nekā personīga :)

nevar visu laiku ēst ne siļķi vien, ne šokolādi vien, ne biezpienu vien. cilvēkam vajadzīga daudzveidība, nevis visu laiku skūpstīties un pa gultu ripināties. dzīvs ir tas, kura esība vērojams cikliskums - augšā, lejā, augšā, lejā. svārstības. kad līnija ir taisna (viena;ga - augšā vai lejā), tad viss ir galā. arī attiecībās.

>junona
strīdos tiešām var labāk iepazīt cilvēku! Jo biežāk strīdamies, jo ātrāk iepazīstam to cilvēku pēdējo reizi!

ak, šausmas, krot!
kas Tevi tik dikti ir aizskāris??
grūti filosofēt, grābstoties pa gaisu un abstrakti.
davai ka konkrētu piemēru!

>haijama-x
kad man bija ap 26, es tev piekristu daudz nedomājot :) ..tagad drīzāk ir tā, ka es labi zinu šo to - zinu, kā garšo siļķe, kā šokolāde un zinu, ka tās abas kopā nejauc vienā piegājienā, ja vien galvā nav kaukas kukū.. Man ļoti patika tava doma par augšā -lejā! skan tikpat kaifīgi, kā iekšā - ārā! :) Svārstībām ir jābūt.. bet tām nevajadzētu radīt šķelšanos..svarstībām jābūt izbaudāmām! ..strīdoties mēs izbaudām savas ilūzijas pēc kaut kā ideāla, ne vairāk.. labāk pa to laiku skūpstīties :)

..nu, strīdēties -ir tīri cilvēcisks process... un, vai to vajadzētu sasaistīt ar mīlestību kā tādu... strīdu-kā paralēli , mīlai vai nemīlai- nevaru novilkt... jo, strīdi ir tik dažādi, cilvēki dažādi, mērķi dažādi...

Krot, tās ir tikai tavas domas. Ja man kāds teiks "balts", bet es redzēšu, ka tas ir melns, tad es nesēdēšu, nemāšu ar galvu un neteikšu "jā, mīļais, tev taisnība". Mums katram ir sava dzīves pieredze, ja tu esi varējis iztikt bez strīdiem, ļoti jauki, bet visi nav tik pareizi kā tu    

kad man bija 26, es dzīvoju savu laulības dzīvi, nekad nestrīdoties. ar to arī viss beidzās. apkārt neviens nesaprata, kā un kapēc tik mīlošs un saskanīgs pāris izšķīrās. tagad es esmu dzīvojusi ilgāk un kļuvusi gudrāka. veselīgi strīdi neko nešķeļ. tie palīdz atrast vidusceļu tajās lietās, par kurām abiem mīlošajiem ir katram savi uzskati. vai vismaz - vienoties nevienojoties (ir tāds termins..).

>lizette
ja mani būtu kaukas aizskāris, es par to te nepīkstētu.. temats ir vienk kaila filosofija par to, vai vajag, vai nevajag asumus attiecībās - ..ka nu kuram, ne? :) Ir taču daudz piemēru no dzīves, kur saka - ķīvējas un mīlējas, strīdas un tad salīgst mieru kaislīgi stumjoties, izrāda greizsirdību un taisa scēnas - tas viss ir saistībā ar zināmu porciju mīlestības konkrētiem cilvēkiem.. man tas neder.. man patīk nestrīdēties..vot

>junona
ja es domāju, ka melns, tad nereti neiebilstu, ka jauka sieviete saka - balts :) .. jo es zinu, ka neiebilstot viņa skūpstīsies kaislīgāk :)

neticu.

   lizet, šito tev nevajadzēja teikt...

>junona
ja es labprāt nestrīdos, tad tas diemžēl nenozīmē, ka ar to pietiekami, lai strīdu nebūtu.. Sievietes daudz aktīvāk mēdz sajust vajadzību kaut ko pierādīt un pastrīdēties.. bet ja jūtu, ka sieviete respektē klusu vienošanos nelekties, gribas viņai skūpstīt kājas :)

Krot, es varu kaislīgi skūpstīties ar vīrieti arī nepiekrītot viņam kaut kādā jautājumā    Dīvainas tev tās sievietes trāpījušās    

toč...
bet nu jau par vēlu.

lai miers mājās! Aleluja!

>lizette
ne jau tas ir svarīgi, ka tu netici.. drīzāk svarīgi ir tas, lai tava neticība grabēdama neizkrīt no kabatas kā šnabja pudele baznīcā .. nav tik traki, ka tu netici - ka tik tas nebirst man uz galvas! :) ..ceru, ka nedusmojies :)

Un vēl, es nevarētu cienīt tādu vīrieti, kuram nav sava sprieduma vienalga kādā jautājumā, kurš tikai padevīgi blenž acīs un klusē. Man vajag vīrieti ar mugurkaulu, stipru un gudru, tādu, kurš ir līdzvērtīgs man. Neciešu memmļakus    

>junona
skūpstīties nepiekrītot nav nekas sevišķs..-to pat kurmis māk :) ..tomēr skūpstīties, kad esmu sastrīdējies, es joprojām nemāku..ni un ni.. man lēni uznāk un lēni attiet :)

jā, junona, precīzi. kuram ir savs viedoklis, un, ja tas atšķirīgs no manējā - viņš to spēj paust, un ir gatavs ar mani runāt, ja man ir cits, un ir gatavs iesaistīties arī karstākā sarunā, neuzskatot, ka šī viedokļu sadursme ir pasaules (attiecību) gals. un atzīt, ka nekas cilvēcisks mums nav svešs.
tāds ir īsts un mīlams cilvēks.