dažādi ir strīdi. pastrīdēties var. kašķēties gan nevaig.         

Cik nopietns strīds un kādi temperamenti satikušies.   Domstarpības ir bijušas, bet viss ir izrunājams vai arī jāsajūt robeža līdz kurai iet, kad jāliekas mierā. Skaļie strīdi ar bļaušanām un histērijām jau neko nerisina, tiem jēgas nekādas.   

bet kā ar patiesības grauda meklēšanu strīdos?   

harald... tieši pakašķēties ir forši... tik vispirms jāpabrīdina, ka kašķīgais garastāvoklis.   

man tomēr labāk patīk situācija, kad cilvēki apm pazīst viens otru un apzināti neizraisa asas situācijas.. neviens nav ideāls! Bet vai vajag to ik pa brīdim bāzt otram degunā? .. personīgi man nepatīk meklēt tuvumu ar sievieti, kurai patīk strīdēties ..labāk meklēt nevis tuvumu caur dzeloņiem visādiem, bet citu sievieti, kura ir pietiekami gudra, lai nestrīdētos!

doma bija, ka gribas izvairīties no kašķīgām, ja gadās kāda tuvumā! trakošana mīlestības dēļ nav iemesls tračiem! ..tas var būt tikai iemesls, lai vairītos būt tuvumā..

krot...
Te jau tu pats sev devi atbildi...

>dens
man vispār atbilde nav vajadzīga :) ..Doma bija pajautāt, kā tauta uz visu šito skatās??

Nav un nekad nebūs ideālu pāru. Dzīvojot kopā, vienmēr būs kādi asumiņi un domstarpības...
Cita runa ir par to, kā tās mazināt. Beigu beigās... viss taču beidzas labi:)))

krot.
Savādi gan... Ja jau tev atbilde nav vajadzīga, ko tad tu tautai jautāji?:))))

dienā nejauši izlasīju par kaukādu aktrisi, kura mīlot sīvo ieraut un vajājot savu it kā bijušo čomu - arī aktieri..un viņa saka, ka paliekot traka, kad iemīlas.. es šito sajūtu jau esmu sajutis arī pret sevi un skaidri zinu - kaut tā būtu skaista kā Kleopatra, bet traka ir traka un labāk tālāk no traču taisītājām!

krots..jā, piekrītu. Var dzīvot otru neprovocējot, sajūtot noskaņojumu, zinot vājības un nojaušot garastāvokli, nelecot uz ecēšām un nepiļījot ne par ko būtībā. Var.

>dens
valsts valodā lēni paskaidroju - jautāju par tautas viedokli, ne jau par to, ka man nav viedokļa :) Vienk incanti, cik daudzi(as) mierīgi izturas pret strīdiem un nesajūt to kā traucēkli attiecībām??

Ok, ok, krot. Ferštēn:)))

Manuprāt to iemācās ar gadiem. Atceroties sevi jaunībā biju daudz nejaukāka.

>ube
nezinu, vai tev var piekrist? ..es vienmēr esmu vairījies no strīdiem..un tiecos šo sajūtu pilnveidot no dienas uz dienu..man nepatīk strīdēties.. jo es to sajūtu kā konfliktu, kurā man kāds(a) jāpadara par uzvarētu, vai jāpadodas pašam.. strīdā patiesība nedzimst..tās ir muļķības, ja to attiecina uz attiecībām..strīdā dzimst tikai plaisas, manuprāt..

Man ar patīk izvairīties no konfliktiem, bet pieslīpēšanās periodā jaunībā labi atceros sarunātās muļķības...    

>ube
katram savs :) ..man nav ko atcerēties par sarunātām muļķībām.. es atceros vienīgi savu klusēšanu jaunībā :) ..saka, ka klusēšana nogalina jūtas labāk kā lamāšanās.. Bet..reizēm jau ir tā, ka nemaz nevar nogalināt to, kas nav piedzimis, bet tikai izlikās :) .. lai nu kā - ja tevi paklausās, tad tu esi iemācījusies labāk savaldīties kā jaunībā.. es laikam esmu iemācījies labāk izslīdēt , ja jūtu cilpas :) ..cilvēks cilpā grūti iztiek bez asa naža :) ..Kā lai pārgriež cilpu nesāpīgi? ..labāk izslīdēt..vot :)

tik-tak - harald... tieši pakašķēties ir forši...

tā mazliet jā! vislabāk ar šaha pulksteni un uz 8 - 12 min.!       

normālā strīdā nevar būt divu uzvarētāju! kādam tas ir šahs, bet kādam mats! ..Gadās, ka zaudē tas, kuram ar šaha dēli vienk sadod pa čaiņiku un visas peškas vēlāk pašam jālasa no gultas apakšas laukā :) ..lai veiksmīgi strīdētos, abiem jābūt holeriķiem, vai kā??