Tu domā???   :
"Holēriķi ir nesavaldīgi, ātri uzbudināmi, neiecietīgi. Tādus cilvēkus dēvē par impulsīviem. Holēriķi darbojas jūtu un emociju iespaidā, bieži vien nepārdomājot sekas."(c)

>ube
tu iedevi tikai pusi no raksturojuma!! Reāli holeriķis var visus izbesīt un pēc piecām minūtēm mierīgi visus aicināt pagalmā pavērot, cik skaistas zvaigznes naksnīgās debesīs! man pēc strīda ar holeriķi gribas viņu nogalināt gan šodien, gan rīt, gan parīt! bet pats holeriķis to nekad to nesapratīs, kā var sajust uz viņu naidu ilgāk par desmit minūtēm pēc kārtējā debīlā sprādziena! ..ja es strīdos, tad tas ir uz pāris dienām vismaz , ja ne ilgāk.. citādi nav vērts vispār iespringt :)

Tas tiesa, tā bija tikai daļa. Rādās, ka labi šo tipu pazīsti. Es kā pamatā sangviniķis, laižu daudz ko gar ausīm... arī holēriķi.   

..Krot..TU teici..Tev nepatīk sieviete, kas strīdās..Tu labāk pameklē tādu, kas neruna ’pretī, un nestŗidas..NU, nu..Nedomāju gan, ka savu emociju turēšana sevī ir kas labs tam, kas to dara... ja tas otrs to tik egoistiski vēlas... :(tad..ka’da sapratne... un vēl kas vairāk..?

Bez striidiem dziivot vajag, BET vai tad aatraak neiestaasies rutiina, jo pietruuks dzirksteļošanas..?

>zilgme
tur jau tā sapratne arī slēpjas, lai saprastu, ka mums nav dots tik daudz laika, lai strīdētos un mīlētu vienlaicīgi :) ..Ja strīdamies, tad no mīlestības nākas atteikties..kaukādas iedomātas taisnības vārdā, kura tajā brīdī šķiet traki svarīga.. bet citā dienā ir cita situācija un svarīgas šķiet citas sajūtas, bet to mēs saprotam drīzāk tad, ja neesam sastrīdējušies :) Ne jau tā ir, ka nerunā pretī, bet ir tā, ka nemeklē asumus tur, kur labāk pienākt un skūpstīties.. nav runa , ka jātur emocijas sevī! Runa par to, ka nevajag ļauties, lai tevī dzimst vēlme kauko iedomātu izcīnīt strīdā un tad šķirties pēc brīža, jo strīdz savu ir padarījis un var iet katrs uz savu pusi.. nav jēgas rosināt tādu sarunu, ja negribi uzrauties, ka tā būs saruna pēdējā :)

manuprāt, šāds te uzstādījums slēpj zem sevis ko dikti personīgu..
ko īsti nozīmē ’sieviete, kas nestrīdas’?
oi, puis, Tu sevi apdali! pat kašķīgums un neliela šķendēšanās (savureiz) drīzāk pierāda viņas pilnasinīgumu.
savukārt, nekas nav briesmīgāks par sievieti, kuras domas Tu tā arī nekad neuzzini...

>brūka
rutīna pienāks tā kā tā! labāk ir ikdienā draudzēties ar rutīnu nekā pa svētkiem saķert adrenalīnu un pēc tam aizmirst kā bija forši rutīnā skūpstīties :) ..Man arī patīk vērot dzirksteļošanu, kad elektrotīklu pārvados sasnieg biezais sniegs.. bet labāk turēties no tādas izrādes pa gabaliņu, Jo..-pēc katras dzirksteļošanas obligāti nāk īsais un tumsa un čuš :)

Sieviete, kas nestrīdas, dabūs sev vai abiem vēlamo situāciju citā ceļā. Strīdā nerodas nekādi risinājumi, vai arī tad nu ļoooti jāprot strīdēties neaizejot projām no strīdus objekta. Parasti aiziet galīgos neceļos kamēr nemaz neatceras ar ko strīds sācies... nu nav tak tam ne jēgas ne pilnasinīguma.

lizette... savas domas vai tad tikai strīdos izsaka? Ir tak arī sarunas nakts garumā... ja vajag ko izrunāt, kas sakrājies.

>lizette
tu ņem par seklu, jaukā! Es vienmēr zinu sievietes domas, ja vien viņa paskatās man acīs! Kā var nezināt domas, ja redzi acis? Man nevajag domas dzirdēt, lai tās zinātu..Bet piekrītu, ka reizēm ir kaifīgi dzirdēt to, ko tāpat zini :) ..Par apdalīšanu varbūt tev taisnība :) ..Bet..es to saprotu tā, ka esmu sevi apdalījis, ja nemaucos uz purna ziemā ledainā āliņģī , kā to dara "roņi" ..bet kopā ar šo apdalīšanu man paiet garām arī besījoša ledaina sajūta no ledaina ūdens.. Reāli es nemaz neesmu pretī sevi apdalīt kaukā tā..Ja man piedāvātu pa velti ceļojumu uz nēģeru zemēm, es ļoti šaubītos, vai gribu sevi besīt, jo tur laikam nebūs iespējams izvairīties no tā, ka viņi atradīsies man tik tuvu.. man tāds tuvums šķiet kaitinošs.. labāk sevi apdalīt un palikt tepat pie savējiem :) ..labāk nestrīdēties un nesajust satracinātu sievišķi tuvumā!

tik-tak
principā piekrītu,- man arī ļoti pie sirds iet nakts sarunas..Un emu ievērojusi, ka tumsā un neskatoties otram acīs var mierīgi izrunāt riktīgi pamatīgas sarunas.
taču - dažkārt lietas nemēdz gaidīt līdz naktij...

nevaru iedomāties. ja nu vienīgi 17.gs. angļu aristokrāti - saprecināti pēc izlases principa, tā teikt - pēc tituliem un īpašumiem, abi viens otram absolūti vienaldzīgi, jā, tādiem nu tiešām nav par ko strīdēties. bet dzīvē strīdas mīlošas mātes ar meitām, nešķirami brāļi ar māsām, labu vēloši tevi ar saviem dēliem. un strīdi vienmēr ir devuši arī savu labumu. kas jūs jocīgi esat, iedomājoties, ka mīlošs pāris nedrīkst strīdēties? cilvēks nestrīdas ar tiem, kas viņam pilnīgi vienaldzīgi..

krots - ok, ok! es jau neko. es ne par seklu, ne par dziļu.
es par draudzību un mīlestību :)
un laikam jau ir tā,- jo vecāki paliekam, jo vairāk filtrējam nost mūs traucējošas un besījošas lietas. un pareizi vien ir.

krotiņ, pirmākrt- čau   
otrkārt, kāpēc tu uz Šomases tekstu balstījies, diskusiju ieliekot... ko , puis(c)...    

>lizette
sievietes pilnasinīgumu daudz labāk pierāda kaila uzvedība gultā nekā spēja izpausties strīdos! Cilvēks, kurš labi glezno, varbūt arī labi dekorēs rosola bļodas ar dillēm.. bet nevajag šito izmēģināt! Labāk iedotiet viņam otu un krāsas un audeklu.. Labāk sajust pilnasinīgu sievieti gultā nekā strīdēties ar viņu!

>olita
čau, čau!
Šomase ir izteikti valdzinoša sieviete! ofigenno valdzinoša! es vienmēr ieklausos, ko saka tik efektīgas sievietes! Jo viņām pieder vara :) ..ir vērts ieklausīties..nu kaukā tā.. bet nav pienākums piekrist!..vot

pilnasinīgs --> tāds, kuram nav svešas ne dusmas, ne prieks, ne skumjas, ne bailes...
Kas neprot dusmas izrādīt, tas neprot arī mīlēt. Tas slimo un vārgst.

>haijama-x
tavs piemērs par angļiem nerullē! Jo..ja viņi dzīvo tā, kā tu saki un nestrīdas, tad tas nav mīlestības dēļ! ..tas ir tāpēc, ka viņi jau paspējuši viens otru izbesīt līdz baltajām pelītēm un šķirties tomēr nav risinājums..- labāk izolēties.. Bet tēma bija par to, ja tiešām jūtam, ka mīlam otru un gribam sajust tuvumu - vai ir vērts strīdēties, vai labāk censties no tā izvairīties cik spējam?

Nea, nepiekrītu. Strīdi ir dažādi, Par sīkām lietām, to nemaz neuztveru par strīdu. No lieliem izvairos, vienkārši, klusēju un viss, eju prom. Sarunu atsāku, kad otram emocijas noskrējušas, Man riebj strīdi.

viņi nedzīvo. es tā kā 17.gs. minēju...    
labi, labi, man slinkums skaidrot.. jau mēģināju pateikt, ko domāju.