Austra Skujiņa arī ielēca Daugavā... neatceros,kā Elksne,manšķiet,arī ne savā nāvē aizgāja... Vēlreiz saku un pie tā pieturos-Nav vērts tādu grēku kā dzīves izniekošanu uz sevi uzņemties.Ar pateicību jāpieņem viss,kas dots,un jāsaprot,ka viss uz labu.apzinoties,ka radošie prāti savu sāpi vismaz kaut kādā gultnē ievirza un top māksla,mēs varam savas nelaimes caur tiem izdzīvot,nevajag pavairot.

... naak jauna paaudze,ar citu domaashanas veidu... Kristiines paliks veesturei,bet... bez asaru lieshanas un paardziivojumiem taapat-neiztikt...    

Nē,nē -nedz Daugavā,nedz kādā citā ūdenī vismaz šobrīd nebūtu prātīgi lēkt-var pamatīgi sasisties,labākajā gadījumā.
Bet nelaimīgas mīlestības ir mākslinieku "maize".Domāšanas veids mainās,bet asaru liešana tāpēc nemazināsies,ja kādreiz lēja asaras par to ka ,viņš uz mani nepaskatījās,tad tagad -man 14-it,es ar viņu pārgulēju,bet viņš mani vairs negrib...

Tādās galējībās -- dēļ viena partnera kā vienigā pasaulē -- krīt abu dzimumu ļaudis, kam domāšanas plašuma/elastības par maz. Kā klapes ormaņa zirdziņam, turklāt sev pašam/pašai uzliktas. Nu tai pašai Austrai Skujiņai Arvīds Grigulis ... -- vai bija Daugavālekšanas vērts? Var jau būt, ka gana interesants jaunajai dzejniecei šķitās, tomēr ne taču vienīgais... Tomēr -- no otras puses... lauku meitēns spilgtajā Rīgā, visas modes izpausmes jānoķer: smēķēšana, frizūras, skriešana štuceriem pa krogiem līdzi... bohēmiskais izmisums...

Marīn, tas nebija Grigulis, tas bija Valdis Grēviņš, precēts vīrs, triju bērnu tēvs. Grigulis pats mocījās mīlas mokās pret aktrisi Birutu Skujenieci, kura gāja boja vilciena katastrofā. Uz sitiena aizmirsu, kā sauca viņai veltīto mīlas dzejoļu krājumu, skaistāko, ko viņš jebkad uzrakstījis.

Hm, doc. Vilnim Eihvaldam bija arī tādas jocīgas piezīmes un pārspriedumi arī Skujiņas un Griguļa sakarā, pieminot vēl Austras nabadzību un Griguli kā bagāto saimniekdēlu...

Marīn, šoreiz vai nu Tava atmiņa pievīlusi, vai Eihvalds kaut ko sajaucis, par ko gan es šaubos, jo pati pie viņa esmu mācījusies. Var jau būt, ka Skujiņai kaut kas bija arī ar Griguli, bet Daugavā viņa ielēca Grēviņa dēļ. Man manos jaunos gados laimējās sastapties ar daudzām izcilam personībām, pateicoties savai mammai, kura bija tulkotāja, un labi pazina to laiku literārās aprindas, viņas laba draudzene bija Milda Grīnfelde, Čaka mīļotā sieviete, un es savu meitenīgi romantisko ziņkāri par dzejnieku mīlas lietām varēju apmierināt tā teikt, no pirmavotiem.

Nu, manu studiju laikā Eihvaldam ar atmiņu škitās viss kārtībā esam, -- tas viņa stāsts ar versijām par visiem tiem ļembastiem bija stipri garš un tika uzsvērts, ka jāņemot vērā ne tikai populārākās versijas. Man tolaik tās privātpadzīves nianses īpaši saistošas gan nelikās, tāpat kā tagad, -- tādēļ pilnīgi visu ar maksimālu uzmanību arī necentos dzirdēt un iegaumēt, bet šis, kā citur un iepriekš nedzirdēts variants, atmiņā iesēdās.

mariin- tava atminja tevi vilj   

Neveiksminiekiem vienmēr ir attaisnojums, veiksminiekiem vienmēr ir plāns.

Piezīme <lia> vīriešu standartmīlētājs - cietējs... Austrijas princis Rudolfs   

Griguļa sakarā - mārtiņa batjku domājat?    

Mārtiņa Griguļa Arvīda dēla.    

Piezemēti atgriežoties pie tēmas vispār un neiedziļinoties izcilu literātu un dzejnieku smalkajās dvēseles pārdzīvojumu liktenīgajos iznākumos uzdrošinos teikt ... nu pastāv tai dzīvē mīlestība bez pretmīlas.
Lieki analizēt- vai to vērtīgi "apdziedāt" un popularzizēt vai nē.
Tam/tai , kuram pret kādu ir mīlestība bez pretmīlas... ir pilnīgi vienalga vai tā tiek akceptēta plašākā sabiedrībā vai ne. Vienkārši mī, cieš, metas upē... un viss. "Kipišs" parasti rodas no apkārtējo reakcijas... Katra paša ziņā, vai ir vērts tādam procesam tērēt ilgstošu laiku, vai tomēr tikt tam pāri kā gripas vīrusam.   

nu, ja zaķim sūdīga gaume, vai vērts uz tādu zaķi domāt!    

Nezkāpēc pārsvarā visu nosaka slāpes... nevis gaume   

es esmu sprite,tu-slāpes.slāpes nekad neuzvar.

bet, dzimumzīmīt, ja veiksmīgi sagadās un satrāpās, ka līdz tai upei neaiziet un neielec, nu, kaut vai - nelaikā piedzeras un nevar vairs aiziet vai kaut kā tā, tad parasti (vēlākais pēc gadiem diviem) tomēr pašam ir dziļa neizpratne - vai ta nu tik traki bija, ka uz to upi bij jātaisās!

Un slāpes ir bezgaumīgas. Ja citādi, tad vienīgi Sprite reklāma.

šausmīgas tās reklāmas bij,tik tiešām bezgaumīgas.Tagadējās Mc Donalda reklāmas gan man patīk,kur mājās paēst iznāk dārgāk... bet mēs jau par nelaimīgu mīlestību.ja reklāmu sakarā-bija viena tāda,kur nelaimīgu mīlestību spēja remdēt tases Nescafe šķīstošās kafijas.