Ļaut iet ar domu, ka otram būs labāk kur citur... tā īstā mīla...
/ šis no Remarka teiciena ņemts /

Nu, vo, tad divreiz mūžā es esmu mīlējusi pa riktīgam! (pēc Remarka) !          

NOteikti vārds neveiksminieki būtu mazliet par skaļu iebļauts ruporā. Vieglākais ceļš kā neko nedarīt ir izdzīvot dzīvi caur kādu grāmatu, filmu utt. Spilgtas emocijas kā būtu, ja būtu. Nespēja izšķirt miglu no realitātes.

Nepiekritīšu šoreiz tev, Desperados. Vai tad tas, ka mēs lasām romantiskus romānus vai skatāmies tādas filmas vienmēr nozīmē, ka izdzīvojam realitātē neizdzīvoto? Noteikti nē. Man pašai dzīvē ir bijušas situācijas, kas būtu romāna vērtas   , kas zin, varbūt kad būšu veca un realitātē tiešām vairs nekas nespīdēs, uzrakstīšu memuārus    Pagaidām gan viss notiek un nav laika kavēties saldsērīgās atmiņās. Un man kaut kā vienmēr ir trāpījies iemīlēties tajos, kuri mīl arī mani, tāpēc lasot par neatbildētas mīlas mokām, varu tikai nopūsties līdz ar grāmatas varoni un nopriecāties, ka man tas gājis secen    

Grāmatās, filmās var atrast ko līdzīgu savai dzīvei, un ne jau pats visu var izdzīvot... un arī nevajag. Tad, kāpēc tie ir neveiksminieki, kas skatās filmas un lasa grāmatas. Daudzi to dara.

t;atad še esmu vienīgā neveiksminiece,kas to neslēpj.nu nav bijis dzīvē tās laimes iemīlēties un gūt pretmīlu,,,atliek vien saldsērīgi pūst lidzi romantikai aiz stikla otras puses un smagākos brīžos pakaukt uz mēnesi.Nevajag junon,man ne piekrist,nedz iebilst.katram mums asva bagāža un es jau nevispārinu... pēc savas dzīvītes modeļa spriežu.

Kāpēc neveiksminiece? Arī tā ir vērtīga pieredze. Un kāpēc nevajag piekrist vai nepiekrist? Mēs taču te diskutējam, protams, katrs no savas dzīves pieredzes, bet tieši tāpēc jau ir interesanti. Un visā visumā mums ar tevi domas daudzos jautājumos ir visai līdzīgas, vismaz man tā šķiet.

Tas labi izklausās- "VIENMĒR ir trāpījies iemīlēties tajos, kuri mīl arī mani"

Tipa, man nav problēmu atmest smēķēšanu, esmu to izdarījis vismaz trīsdesmit reizes.

Kas tur tik dīvains? Vai tad drīkst iemīlēties tikai vienu reizi??????

Da nē, tikai jocīgi liekas, ka to par laimi var nosaukt.

man patīk pašņumstēt līdzi pie filmas,patīk ,ja beigās visi pāri dabonas un patīk kā pasakās-viņi dzīvoja ilgi un laimīgi... stilīgāk jau būtu,tā saucamā nelaimīgā mīlētāja statusā dzīvoties... bet man šķiet,ka tas ir gana garlaicīgi,ja visu laiku jāšņukst un jānopūšas... pa kuru brīdi tas smiesimies un lustēsim?un arī neskatoties uz to,ka nav bijis piepildījuma mīlas lauciņos,nekas neattur ceŗet uz nākotni... visa dzīve viena cerība uz rītdienu,jauno nedēļu,pirmo datumu,katru jauno ielas pagriezienu... forši.Neesmu ziepju operu fane.

Mīlēj’ vienu, mīlēj’ otru, mīlēj’ trešo, mīlēj’ visus trīs uzreiz     

Bet, ja nopietni, Vilks, tad mūsu izpratne par laimi ir dažāda. Un nav vērts mēģināt man uztiept savējo, tāpat neizdosies    

Toties es caur tekstiem redzu cilvēku, kas cieš, tas ir, Tevi.

Katrs redz to, ko vēlies saskatīt, man tev nekas nav jāpierāda    Varbūt pastāstīsi man, par ko tad es tā ciešu? Interesanti būtu uzzināt    

Tikai ātri, jo manam neesošajam vīram, kurš dzīvo tikai manās ilūzijās, pēc 8 min. sākas pokera turnīrs, diez vai šovakar vairs tikšu pie datora          

Neesmu gaišreģis. Bet, ja redzētu tikai to, ko vēlos saskatīt, droši vien, ka būtu laimīgs joprojām, un jau vismaz piecas reizes.

Tas ir, kā lūkoties uz cilvēku, kuram uzvilktas saulesbrilles. Tikai zem tām acis ir visatklātākās, jo ir šī šķietamā sajūta, ka tās neredz. Dīvaini, ka pat plāns lakatiņš var aizklāt da jebko, bet pat metinātāja maska nespēj noslēpt cilvēka acis.

Atā, Vilciņ, mīļumiņ, līdz rītvakaram          

Vējiem līdzi parāda, cik nevajadzīga var izrādīties tāda nepiepildīta mīlestība tad, kad beidzot to iespējams piepildīt...  

cik labi,ka bildi neieliku,citādi,izlasītu no acīm visu informāciju,neviena noslēpuma nepaliktu... bet mēs te par nelaimīgām jūtām bijām runājuši un spriedām,vai atstāt ’’zem akmeņ’’un iet pāri,jeb labāk stieps cauri dzīvei,kā traucējošu bagāžu,kas iespējams kādreiz varbūt varētu noderēt.Es balsoju par atstāšanu ceļmalā.

A kapē bildi vajag? Desperados nesen pieļāvusi, kā pati uzskata, lielu kļūdu. Mēģina maskēties zem "nemīl". Un, kāpēc gan neatstāt ceļmalā, ja otrs to jau ir izdarījis?

..nezinu par atstāšanu ceļmalā... mammas brālēns 65 gadu vecumā appprecēja savu jaunības dienu mīlestību, kad abi bija kļuvuši par atraitņiem... izrādās, ka visu mūžu mīlējuši viens otru...