Jā, jāsaka kā mice un sīpols saka... IMŪNA...
Raudāt dēļ KĀDA - velta ādas bendēšana- top skaidrs ka cilveks nezina ko īsti gribējis...
Pārdzīvot dēļ pamešanas - galīgi nav vērts - acīmredzami ir cilveks meklējumos, ...
Ir tikai pieredze, pieredze un vēlreiz pieredze... Dažkārt negatīva, bet arī pieredze.

Tas komentārs, kur minētie pamešanas iemesli - norāda vienīgi uz cilvēka kompleksiem attiecībā pret sevi un pašapziņas trūkumu, uz nespēju pieņemt ka katram gaume ir savādāka...

par pieredzi notikušais kļūst pēc izsāpēšanas. ir dabiskiais zaudējuma cikls, no kura izvairoties (izliekoties, ka ta nav), cilvēks sevī nesakārtojas, nobāž kaut ko lieku sevī, kas tur dziļuma pēc tam dara savus ļaunos darbus. pārdzīvojuma varētu nebūt tad, ja nav bijis nekādu jūtu. bet tas, ka pardzīvoju, pat ja šī šķiršanās ir manis pašas lēmums, tas ir dabiski un normāli.

Laimīgas beigas būs tikai tad, ja kopa esot NEKO neplānosi, ne uzko NECERĒSI, vienīgi BAUDĪSI attiecīga mirkļa burvību... Ja tiešam šim mirklim top atkārtojums, tad var sākt aizdomāties kādēļ tas notiek tieši ar tevi...       

Jā, haijama, sāpēt tas var padsmit gados, pārdzīvot var agrā jaunībā, kad domāšana ir nedaudz savādāka... bet ja tas atkārtoti sāp katru reizi un sāpju lēkmes uznāk pēc katras tikšanās ar kādu vīrišķi vēl ap gadiem 40+, tad jau jāsāk domāt kas ar pašu cilveku par problēmām...

šķiršanās ir un paliek šķiršanās jebkurā vecumā. es gan sapratu, ka te nav runa par jebkuru tikšanos ar kādu vīrišķi, bet par attiecību beigām.
arī 70-gadīga večiņa pie sava vecīša zārka raud. jo tās ir atteicību beigas.

Nu jā, ATTIECĪBAS... modelēju... Divi ņipri tautieši 3 nedēļas sarakstās (arī attiecības), līdz izlemj satikties... Satikās, šams ar sarkanu rozi ierodas un balta džipā... sievišķim acis mirdz un vaigi svilst... (arī attiecības), pasēdēja klusā kafejnīcā, parunājās un iepatikās komunicēties... Nolēma satikties vēlreiz (jau nopietnas attiecības). Satikās, romantika bezgalīga - vakariņas sveču gaismā, intīma atmosfēra, seksis visskaistakais (pēc tukšajiem gadiem vai pusgada) ... (tatad attiecības vēl nopietnākas), bet vīrišķim (vai viņai) KAUT kas nav gajis pie dūšas... (vai retums) Trešās tikšanās vairs NAVA... Tātad attiecības ir beigušās... Pēc iepriekš rakstītā tad tagad ir jāgaudo spilvenā (N-tās dienas), jo kaut kas VIŅAM/ viņai nav paticis...
Nu nē... tas nav nopietni ... tad es ir invalīds, jo negrasos katru reizi kad tiekos ar vīrieti jau plānot un cerēt ka sākušās attiecības... Tās ir galīgas muļķības.

skumji, ja Tev tiešām tikai tāds piemērs.. pie šī nevajadzētu sāpēt. tas gan.
es noteikti runāju par pavisam citām attiecībām. tātad - mēs runājam katra par savu, varbūt mums ir katrai sava pieredze. ok. kopsaucējs nav atrodams.
   

Man sanāk, ka sāp, ja ir bijušas jūtas pret cilvēku. Tas, kas saka, ka imūns... es drīzāk domāju, tā jau ir nocietināšanās, pašaizsardzība. Protams, tagad jūtām nedod tādu vaļu kā agrāk, bet tas jau, lai nesāpētu...

Haijama, es nesaku ka nav cita veida attiecības... un piemēru man ģimenē ir vairāki, taču šeit sākumā roze3 -> rakstīja - Iemīlējnies , ievainots un pamests... sakarā ar papardes ziedu un gada īsāko nakti...
Tātad daļēji traktējamu kā pirmā iespaida kļūdu...

Jā, roze, tieši tā - nedod vaļu, pašaizsardzība, pieredze (pārsvarā negatīvā) utt. Kamdēļ sevi tīšuprāt sāpināt??? Protams es nerunāju par padsmitnieku vecumu, kad saprats pazūd zem kājām, jo tas VIS, vis jaukākais uz tevi paskatījās, pasmaidīja tikai tev utt. Tas ir pavisam kas cits...
Es runaju par cilveku ar reālistisku uztveri, ar DZĪVES pieredzi utt.

Vai nesanāk, ka pieredze ir tā, kas apslāpē jūtas? Tāds ļoti reālistisks arī dzīvo, tikai sapņos ko pasapņo...
Jā, piekrītu, ka glupi būtu iepazīšanās sākumā iedomāties to, kā nemaz varbūt nav... tad arī vislielākās kļūdīšanās iespējamas. Bet tā visu laiku, tikai ar prātu... nu, man šķiet, arī īsti kaut kā nav...

Roze, kad gribu BAUDĪT dzīvi, tad pratu atstāju uz plauktiņa sekcijā ... un viss ir pa smuko...       
I rūgtas mieles nepaliek un liekas asaras neizraudu, bet dzīve ir skaista... To visiem saku...       

    pilnībā piekrītu ixxi, kā manas domas nolasījusi...

   un kam tieši Tu piekrīti?

    tam, ka baudot prāts ir jaatstāj mājās... ja sāks peslēgt arī pratu, tad tas jau būs vairāk par baudīšanu    

   ai, ai, ai...
un izdodas?? prātu atstāt uz plauktiņa? dodoties baudīt?

    pagaidām jā (tpfu, tpfu, tpfu pār kreiso plecu un piesitu pie koka), bet dzīve ir tik raiba kā dzeņa vēders    

Piektdieni, tiešām izdodas, jo īpaši ja otrs arī nolēmis tikai baudīt...    

   un turpinājums tāpat nezināms...       

ja nemeklē sievu/vīru, tad tiešām vajag baudīt ko sniedz dzīve un sastaptie cilveki... tad arī nebūs jādomā par to kas būs nākotnē, jo tiek baudīts tagad