izklausīšos jokaina uz ccitu fona- es savukārt slikti jūtos, kad man kauut kas uz sejas, vai nu neprotu to uzlikt, vai nespēju ar to sadzīvot... ja uzkrāsoju kaut skropstas- tā vien skaties- saniezēsies acs, un pakasot viss izsmērēsies, vai uznāks raudiens-un atkal viss izplūdīts... lūpeni arī ja gribi lai būtu- visulaiku jāatjauno un jādomā kā nenoķellēt pa vaigiem.labi ka tādu, kā es ir nospiedošā mazākumā... bet tādas kā es, laikam tos autores ievēroto attiecību latvietes pret citām tautietēm, būs kā piemērs- paskaties uz to sievu un nedari tā... sevišķi gada drūmajos mēnešos un diennakts tumšajās stundās.Tāpat jau mums krāsainības pietrūkst.
0
0