es ar tā domaju..a uz balli var ari uzkritošāk..izteiksmigak
jameklē man atkala tas I.Ziedoņa dzejolis
Kad sieviete krāsojas, viņa - kā dzejoli raksta.
Viņa grib atstāt sevi ka rokrakstu -nakošām audzēm.
Viņa biogrāfiju savu krāso uz acu plaksta
Viņai ar zīmuli atmiņas uz lūpam jāuzaudzē.
Kad sieviete krāsojas - vai viņa tai brīdi ir sārta vai bāla-
Pār viņu nācis TAS, un viņa ir iedvesmota.
Viņa ir prom, ļoti tāla
Un - mazliet Dieva dota.
Es viņu netraucēju -tas ir intīms brīdis-
Netaucēju ar ziņkāribu tīšu.
Vēlreiz viņas roka gar sejas lappusi slīdēs.
Tad viņā pagriezīsies un... es viņu nolasīšu.
Un tad es lasu: re cīrulis rītā, gaiss tric...
Un, re, sikspārnis skrējis un vakarlēpis...
Skaistakais jau nav tas, kas uzrakstīts.
Skaistākais ir tas, ko dzejolis slēpis.
I.Ziedonis..