Versij, tomēr eksistē jau arī tās neprāta izpausmes.
Pazīstamos ļaudīs vienai no 3 māsām 34 gadu vecumā ar cukurslimību nomira vīrs. Abas pārējās māsas un viņu abu vīri pažēloja nabaga radinieci, palīdzēja i govij sienu pļaut, i darbavietas piemeklēt, jo pašai šai māsai nekad nekas neizdevās. Kad viena no māsām nopirka māju, iedeva/iedalīja stūrīti arī māsai ar grūto dzīvi. Ar laiku nabaga māsai viss, ko viņai deva, iepatikās, sākās arī pieprasīšana. Kad viens no radiem uzņēmumā kļuva par arodbosu, nabaga māsa vienubrīd nāca ar varenu ideju: izkārto -- "izblēdi" -- man valsts dzīvokli. Švāģeris bija godīgs, nekārtoja. Nabagmāsas acīs kopš tā laika sliktais... Utt., utt. Abas sava plaīdzētājmāsas tagad nabagmāsas acīs ir ļaunās, jo -- viņām allaž taču kaut kas vairāk un labāks... Manuprāt, klasisks uzlutinājums.
0
0