Katrā tēlā, arī cilvēka paštēlā ir uzmanības pievēršanas punkti. Ja cilvēks veido savu paštēlu, tā ir viņa bilde. Skatos uz tādiem paštēliem -- uz tiem, ko dāmas pašas iz sevis izveido. Skatos uz tēliem, ko no sievietēm izveido pakalpojumu sniedzēji/-jas. Ja sieviete ar sava tēla ar veidošanu tiek pati galā, -- nu, ko lai dara, laikam jau esmu vecs un konservatīvs laukos dzimis un mežā audzis vīrs, -- mana interese tiek piesaistīta, kaut uz sekundes desmitdaļām: ģenerālajm, pirmajam vērtējuma, ja trenētība ļauj/liek, pietiekami. Ja pietiek, jau zinu, vai skatīšos vēl un ilgāk. Ir sievietes kā bildes, ko taisa citi: pārkrāso, no jauna piegriež, pāršuj, iesmaržina vai iesmirdina, -- to dara biznesa cilvēki, pakalpojumu sniedzēji. Sliktāk, ja pierunātāji, uzspiedēji, pārliecinātāji: modes un paradumu tīši mainītāji, lai uzturētu savus biznesus. Ar garajiem -- pārspīlētajiem/mākslīgajiem nagiem tieši tas pats. Ja nagi tiek atzīts par tik vērtīgiem, lai tajos ieguldītu naudu un laiku, parēķinu, cik kopā un -- cik varētu atlikt līdzcilvēkiem: ja tiem maz, dāmas egoisms par lielu, pārāk izspīlēts. Secīgi -- ne priekš manis, vērtību sistēmā citā tūtā: kukuu, kā te saka.
0
0