>kodmanja
No Taviem izteikumiem varu secināt vienu: Nedod Dievs Tev tikt pie valsts kases-piķis šķīdīs pa labi un pa kreisi,ka tik visiem labs prāts un jauki.
Lietderīgi vajag tērēt naudu arī labām idejām,nevis izveidod skaistu skatlogu,aiz kur mēslu kaudze noslēpta...

Matador - blablabla... Zin Koncertzāles un Gaismas pilis neatbalstu... Un arī lielās papīru kaudzes ministrijās nē... Bet reālus labumus, kas dara cilvēku dzīvi ērtāku un labāku - to gan... Ko padarīsi...

Nostaļģija gadījumā nav pagātnes idealizācija?   Tāds smalks pašapmāns, ja tagad neveicas?   

>kodmanja
Nē,Tev loģika noteikti nav stiprā puse. Par kādiem labumiem Tu runā,ja to aizsegā tiek apzagta valsts... ?

... roz... it kā veicas arī tagad pietiekami labi(bet tas nerada problēmas ar redzi, lai neredzētu, ka vai... vai... cik daudziem patreiz iet ĻOOOTI slikti!)

Tāpēc jau runāju, ka tā pagātnes idealizācija. Ja vēsu prātu, tad toreiz vēl daudzākiem bija ļoooooti slikti, un pie tam krātiņa variants, bez mutes virināšanas.
Bet, ja pie tēmas, lentītes nerauju un neraušu. Novēroju to, ka ikgadējā jezga ap šo pasākumu. Un labs laiks krieviem atcerēties gan kara laiku, gan pēckara, gan padomijas skaistos brīžus, tas tiek ļauts ieraujot šnabīti ietītu celofāna maisiņā, pasēžot vai padziedot. Arī ekstrēmistiem beidzot ir kāds, kas uzklausa un kur izlikties. Ja padomā par lielajiem onkuļiem, kas jau iepriekš pashēmo šo pasākumu, tad tiem arī ir ko darīt. Visiem labi   Uzmanīgu dara Maskavas krievu attieksme, pat teiktu pārliecība, ka ilgi jau mēs tāpat te vieni savā neatkarībā nekūņosimies un vēl lūgsimies, lai tiktu atpakaļ, kur bija labi.Un šīs spēlītes viņi mīl spēlēt, kā arī uzspiest uz pareizajām pogām. Gan te vietējiem, gan arī lielajā politikā. Tas iesēj trauksmi. Būtu tikai gudri neļauties lētām provokācijām, kas balstītas uz emocijām un piederību kādai nācijai.

Manām oponentēm!

Vispirms par 80... jiem: nauda bija, dažiem pat daudz, bet preču nebija... patreiz ar naudu nav viegli daudziem (es nerakstīšu par vecajiem, vientuļajiem pensionāriem, kas patiesi ir sistēmas upuri), tikai, ja parēķina Latvijā paņemto kredītu apjomu, tad ir skaidrs, ka cilvēki vienkārši nedraudzējas ar galvu...
Bezdarbs - neesmu vēl nevienus cīsiņhamburgeratiņus rīgā pie ministrijām vai bankām redzējis. <rraganinjaai> ar ASV pieredzi gan vajadzētu zināt, kas tas ir un kā tas ir.
Cik sen raksts no vienas pašvaldības bija, ka piedāvājot zemi lai bezdarbnieki audzē sev kartupeļus... no 21 bezdarbnieka pieteicās DIVI!
Jaunie grib aizbraukt - nu OK, pasaule pilna ar piligrimiem, katrā lidostā vasarās redz mugursomas un matračus, tikai kārtīgu darbu dabūt arī tur nav viegli, un anglosakšu zemēs (vismaz - citas tik labi nepārzinu) tu vienmēr būsi stranger.
Nu nav patreiz Latvijā nekāda traģēdija, citādi darbaspēka cena būtu smagi nokritusies, bet nav vis... autoserviss tāpat bez 20 Ls/st nestrādā.   
Un par krievu dvēselēm - jā, pārzinu ļoti labi, ļoti personīgu iemeslu dēļ   

kodmanja - "bērna prātā" - man jau liekas tā var pateikt tikai cilvēki, kam nav cieņaS (nav kā?, ģenetīvs) pret vecāka gada gājuma cilvēkiem...


sorry. pret plānprātību cieņas nav un nevar būt un i nevaig.     70-80 gadu vecumā normāli (nozīmē pēc sastapšanas biežuma), ka 50 - 60 procentiem pacientu ar to prātiņu jau tā ne visai.     un tas nenozīmē necieņu pret vecāka gada gājuma cilvēkiem. kaut cienīt kādu tikai par to, ka tik daudz izvilcis - tad jāizvelk krietni vairāk un nav arī gluži 1-alga kā izvilcis.       

Jums ar kādreiz varbūt būs 70-80 gadi...    

cerams. jālūdz Dievs, lai neizkūkotu prātu vai kādi citi mēri jāpieņem, lai tas nenotiktu!    

Hm... tai frāzē par bērna prātu, runājot šajā tēmā, es allaž ieskaitu ne tikai cienījamu gadu skaitu, un vērā ņemamas slimības: tā laika sarkanarmiešiem un armietēm ar’ smadzenes poļitruki tik ļoti izskaloja, skalošanu pastirpināja iepriekš beigtā vai nebeigtā pamatskola un pat bijušajiem tā laika virsniekiem par WWII patieso kara statistiku aiz laba prāta neviens nav stāstījis: komunistu laika cenzūras iestādē, Galvenajā Literatūras pārvaldē valsts noslēpumu aizsardzībai presē -- Glavļitā -- cencoru seifos vēl 1989. gadā bija saraksti ar publicēšanai nepieļaujamo info, pa tēmām, tai skaitā: arī 1989. gadā noslēpums bija kritušo skaits procentos -- no kopmsas kritušie ierindnieki -- tik, seržanti (instruktori) un virsnieki. Cipari bija jāslēpj, jo padomju vara labi apzinājās, ka lielāko ierindnieku daļu paši tīšam, bez militāras vajadzības dzina nāvē. Pie Uzvaras pieminekļa tusiņšņaba dzērējiem ir iezombēta vienīgi uzvarētāju ideoloģija, nekļūdīgums utt. šovinistiskās un pēcimpēriskās drazas... Tad nu šai publikai tai bērnā prāta ieskaitu gan izglītības/neizglītības līmeni, ideoloģisko apvirpošanu + gadus + psihofizioloģisko zarazu diagnozes... Starp citu, ar daudziem ierindas leģionāriem iedomātā nacionālpārākuma apziņā nemaz nav labāk un esmu ļoti priecīgs par Vili Daudziņu, kurš paspēja pēdējā brīdī izrunāties ar trim tipāžiem, lai uzbūvētu savu izrādi Vectēvs: katram tipam ir prototips ar dokumrentāli pierakstītiem stāstiem, izrādi tie vīri vairs noskatīties navrēja, -- ne saprastu, ne uztvertu...

nu es nezinu, manuprāt visi ir tā pieraduši pie brīvbas, ka neatmin kā bija!
un kā ar ceļošanu? tas taču tik būtiski, aplūkot citas valstis!

Harald - ko padarīsi, mani laikam savādāk audzinājuši   

ne tik svarīgi, kā Tevi audzinājuši, cik, kā / kāda esi izaugusi.    

Hari!
Naff Tev taisnība!
Ir svarīgi,kā tevi audzinājuši senči.
Vot kādu dzīves kompāniju izvēlies vēlāk,tas ir pavisam cits story