nu re, liziņ, dusmīga... nu var tur atraugāties vai neatraugāties... diskusija radās spontāni (maites draugiem lv))) ), personīgi es atcerējos dažādas situācijas, kur kopā ar tautiešiem būts, padomāju par to, kā kurš roksta, ko raksta... viss, ko rakstīju nāca no iekšām)... par liziņu vakar nepaspēju, jo darba rāva mani ievilka tā, ka neko daudz neuzspēju...
nu, ta liz, stāvi, rokas gar sāniem un klausies)
Man lizete liekas tāda stingra, bet saprotoša učene...
Bij tā izdevība parunāt ar viņu vēstuļu formātā), man liekas, ka dzīvē viņa ir labs, atsaucīgs cilvēks un nemaz, nemaz nav tik šerpa kā šite tautā... laikam, tomēr te ir tā vieta (daudziem, man ar), kur var tā izklāties līdz galam, nebaidoties no gala iznākuma... bļaģ)
0
0