Vienmēr esmu brīnījusies par tiem cilvēkiem, kuri vērtē Dziesmusvētku vai kādu citu koncertu pēc tā vai jestri vai ne jestri vai atpazīstams vai ne. Kaut kāds TIK primitīvs piegājiens, ka pat nav par ko runāt ar tādu klausītāju.
Parasti Delfu un citu portālu komentos to vien dzird- viss par lēnu, viss par gaudulīgu... Kas, mēs kādi nēģeri? Un pat tiem ir savas skumjās dziesmas. Latviešiem ir tāda mentalitāte kāda ir. Un tādas ir viņu dziesmas. Nav viņi jāpārtaisa par nelatviešiem.
Par dziesmu atpazīstamību... Vai cienījamie vidusmēra latvieši ir iedomājušies cik mūzikas vispār ir pasaulē? Vai vidusmēra latvietis tiešām domā, ka var pazīt visu, kaut vai latviešu mūziku? Un kas tas par tādu atpazīšanas fenomenu vispār ir??? Tad man arī jāsaka, ja neatpazīšana viņam traucē, tad nav ko skatīties dziesmusvētkus. Tad "gremo" visu laiku "atpazīstamos" šlāgerus, kuri skan 5x dienā.
Un vispār... mana pārliecība ir, ka kora mūzika ir elitāra māksla, kura katram nemaz nav jāpazīst un jāklausās... kur nu vēl jāvērtē. :)
I. Ramiņa "Pūt vējiņi" apdare jau skanēja iepriekšējos svētkos, un to diriģēja neviens cits kā Sirmais... ;) Kur tik švaki ar atpazīšanu?;)
1
0