piektdieni, zini, tas ir līdz vienai reizei... "mazā lieta". Man arī kādreiz jaunībā tas viss likās sīkums. Bet gadi iet, jaunāki nekļūstam, pierasts pie zināma komforta( nu, negribās iet no migas pa taisno uz estrādi... ) un visas tās nebūšanas sāk kritst uz nerviem. Regulāri nav, nepietiek ūdens dušā, neiet prom kanalizācija, nav izlietņu, atbrauc pusnaktī un stāvi, vai pa pusei guli, rindā uz dušu... Nu, tiešām, nedzīvojam vairs pēckara apstākļos. Es nemaz nerunāju par senioriem, kuriem arī viss tas pats. Man, piemēram, sāpēja kāja un es ar savējiem gājienā "nezīmējos"... Bet vēl jau gribu un eju, cik varu. Jo neko citu nemāku. )

šodien kaut kur izlasijās, ka vārdam dziedāt un dziedēt ir viena sakne..
tas par tēmu...

versijai ja tapec ka patik, tapec ka gribas..bet rita bezgaligais ģeneralmeiģinajums karstumā un tērpos un ar skatitājiem bija lieks..
lidz ar to uz vakara kur visas gaismas un atmosfera kaut cik lidzinas noslēgumam bija pamaz dziedāataju..:))
nu visādas lietas ko gan jau prganizatori pārdomas

p.s personigi es sevi nemociju..dzeismas zinamas, kur jāstajas zinams..ij pietiek:D

Man ir skumji lasot visu pozitīvās atsauksmes par svētkiem. Skumji, jo žēl sevis. Man nebija gaidītā prieka un pacilājuma. 1.kārt stāvot O un arī H sektoros malā kopkori dzird ļoti slikti un tāpēc nav tā uz augšu nesošā kopdziedāšanas spēka un prieka 2.kārt arī koristi ir ļoti neaudzināti - sarunas skanēja gandrīz nepārtraukti un nekāda kušināšana nelīdzēja 3.kārt pavisam jaunas koristes 13-16 gadīgas man priekšējā rindā cilājās augšā lejā kā fizkultūras stundā un aizrādījumiem, ka nevar sēdēt koncerta laikā atcirta, ka viņām sāpot kājas. Savukārt kundzītes pat pēc 60 spēja nostāvēt.
Skumji, jo izskatās, ka diriģentiem jāmāca dziedātājiem ne tikai dziesmas, bet arī uzvedība koncerta laikā.

Asaka, jā -- etnokoncis, kur suitenes ar Salacgrīvas večiem un viņu dīķi iekritušo teļakuņģi, kā arī manis jau iepriekšpieminētie Auļu dūdotāji un 1 dūdotāja šarmantā bija tās svētkus spilgtās sīkzīmes. Mazzīmīes, dēļ kurām tieši šie paliks atmiņā. Veļ noteikti -- noslēgumkoncerta mākslīgo gaismu partitūra: nekur neesmu redzējis vai dzirdējis pieminam gaismu režisora vārdu/kļičku, bet pelnījis ir noteikti. Toties bāleliņi, oficiālie ziņotāji atālujas nenosaukt, nemanīt. It kā mums labu profesionalu cilvēkie simtiem miljonu kā ķīniešiem vai kā krieviem amijas zaldātu, kuru līķus var atļauties neskaitīt un neaprakt...

Nekas, gan jau atnāks kāds vietējais babuīns un neko vairāk nepateiks kā vien atgādinās (it kā iznīcinoši gribētos, bet nesanāk)par manu pliko lēkašanu istabā aiz dz-svētku Auļuprieka. Katram zoo savi mērkaķīši.

spoceens, tas pie tā paša, par jaunu estrādi. Tās malas, tiešām, ir gan liekas, gan diriģenti pat uz to pusi lāga nepaskatās, gan dziedātājiem diskomforts... un nekāda skaņa arī no turienes nenāk(ja dabiskie apstākļi), arī laikam neko daudz netika apskaņotas. Sajūta, ka esi lieks. Man arī bija tādas ziņas... ;)

Labrīt, Smukās un Gudrās!  
Rekur atradu aiz gara laika šķirstot Tautu jo kad nekāds sarunas nav visrītu tik ķirsīts <malko>.
Sanāk kad tas pirms 10 gadiem. Vismaz var palasīties ja ne grib ko pateikt.

Labrīt.
Secinājumi palasot tādi, ka gan tad, gan tagad nekas jau nav mainījies- priecīgie un neapmierinātie bija tad un ir tagad. 
Skumji skatīties uz tiem nostrīpotajiem vārdiem. Daudzus gan no tiem nezinu.

Ak, onslovīn!  Cik feini palasīt šo diskusiju. Skumjas par svītrotajiem, īpaši tiem, kas sēž uz mākoņa maliņas... 💓

Jā, toreiz te bija ļaužu, ka biezs... un sarunas ritēja raiti. 
Viss nāk, un aiziet tālumā...

Ar gudriem, erudītiem cilvēkiem vienmēr tīkami parunāties.

Jaunajiem nepatīk garas diskusijas, tagad modē īsie video, ja ir pārāk garš, tad tiek pāršķirstīts uz nākamo. Mēs izaugām ar grāmatām, rakstījām garas vēstules, es pat centos likt pieturzīmes, vai kā viņas tur pareizi sauc.
Vecie lēnām aiziet, bet jaunie šeit nenāks.

kā es šito biju palaidusi garām
Nu,   paldiesiņš jāsaka Onslovīnam par acīgumu...
Lasot, domas virknējās, ko gribu teikt, bet pamatos jau jūs te visu pateikuši... par meitenēm, kam tuva bij dziedāšana, bet tagad ... nu lab...
..par maukošanu, par gudriem sarunu biedriem un saturīgiem komentāriem, par to, ka kādam vienmēr būs par garu un pa gaudojošu.

Autors -Piektdienis! Visu cieņu!