Velga Krile

*
Cik man ir labi, tu garāmejot pieskaries,
Cik man ir labi, ka tu pieskaries garāmejot
Uz saspringtās, gaudojošās un drūzmīgās ielas,
Uz kuras katram sava vientulība ir sejā.
Tu nezinot aiziesi garām, ka es esmu es,
Mēs pazudīsim viens otram kā divas adatiņas,
Un izkrāsojusies pasmīnēs lielpilsēta,
Ka aizpeld pa netīro kanālu alvas zaldātiņš,
Ka uguns priekšā stāv papīra balerīna,
Cik man ir labi, ka tu pieskaries garāmejot,
Man mājās kā nāve bez rādītājiem ir pulkstenis,
Cik man ir vieglprātīgi, ka tu to nezini,
Ka nezinot aiziesi garām, ka es esmu es,
Uz saspringtās, gaudojošās un drūzmīgās planētas –
Es sajutu dvēseli tavu ar savu plecu –
Tik reibīgi tuvu, uzgrūzdamās tev netīšām.

ja teikšu : dombrovskis, tad domāšu kordovskis;
ja teikšu kordovskis, tad domāšu dombrovskis;
nav izvēles man un tautai manai -
kordovskis spiež parādus atdot :
davai, davai, davai...

haijama

mūsdienu puiša romantiskais izteiciens smukas meitenes virzienā :


nekas nav kārdinošāks
par tevii - miklu ...
ja neskaita kvadrociklu...

siipolim

mans šī rudens mīļākais teksts.

K.Vērdiņš. Problēmas.

Riebīgā māksla – no tās nāk vienīgi nepatikšanas. Atveras priekškars. Parādās pirmie kadri. Atšķiru pirmo lappusi. Vienmēr jau skaidrs – būs sūdi.
Manā acu priekšā Otello tic visādām blēņām. Trepļevs murgo. Jūlijas jaunkundze meklē kašķi. Man jau skaidrs – labi tas nebeigsies.
Lapu pēc lapas, cēliens pēc cēliena. Ģimenes idille izjūk. Mīlestība nomirst. Atklājas drausmīgā patiesība. Atskan šāviens. Varone sajūk prātā.
Aizšķiru lappusi. Apturu disku. Ceļos un spraucos ārā no zāles, citiem kāpdams uz kājām. Ieslēdzos dzīvoklī, tumšā istabā guļu zem segas.
Neviens nešauj man logos bultas, nestāv pie durvīm ar koka zirgu, bruņukuģis „Potjomkins” nebrauc pa ielu. Atceros savu mīļāko ainu – monotonai mūzikai skanot, palagos vārtās rožaini ķermeņi. Necieš neviens un nemuld.

Haijam,
zvezda
Labi izskaties bildēs!

kur nu labi - fantastiski!

skumjas pārdomas par pagaidām neatrasto jahtu no latvijas, kas pazudusi okeānā...

es māku, es protu, es varu
aizjūrot uz madagaskaru;
bet tālāk ko lai es daru ?
vai pieteikt okeānam karu ?

par haijamas atnestajām kautkāda k.vērdiņa problēmām :
kaut nu tik vien problēmu būtu...

sunis skrēja,
nokavēja-
būdā iesprukt
nepaspēja.

sunis skrēja,
nokavēja-
būdā iesprukt
nepaspēja.

traksis virsū bruka tam -
sunītim - ne vainīgam.

pazūd aste,
pazūd viss,-
saplosīts ir
sunītis.

traksis kā vienmēr ir vainīgs
un pie visa tā vēl bailīgs...

zivuci -

atpeld zaļa līdaciņa
izdzer manu konjaciņu
aizdomas, ka (c) Zirnis.

Paldies tev mīļā valdība,
lai slava tev un godība,
ka es pie putraimiņiem tieku
un karoti vēl nenolieku.
Man neder cepeši un kūkas,
No tiem jau pārtiek mūsu cūkas.

dzejnieki... re kā dzejo..tepat

gan no padomju laikiem:
с лева молот, с право серп
это наш великий герб
хочешь жни, хочешь куй
всё равно получиш хуй!
bet mainījies jau tikai ģērbonis.

dzejnieks vārdus pazaudēja
kritiķis tos atrada
kritiķis tos atrada
un pie sienas piesprauda