dzejas dienu ietvaros biju tusiņā "3 vīros laivā".
jaunieši dziedāja: "rādiō runā, TV runā, mana dirsa klausās!"!

Redz, Neparastaa, dzejā maz jauna, laba un interesanta... Vakar dienā laba saruna ar Knutu Skujenieku, tas pērn secinājis, ka jaunās dzejnieces raksta par savām seksuālajām praksēm, tikai viena nelaime, tās prakses jaunajām dzejniecēm vienādas... Knuts piebilst: ""... pārliecīga atklātība ir zināma veida pļāpība... un kaut kur arī smieklīga. Tomēr kautrēties nevajag. Vajag vairāk saprast."
Nekautrēšanās nav beigusies, saprašana -- nesākas...

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

var jau kaut ko veco labo ari

šogad pie Raiņa nekā. noslēgums Arkādijā.

katru dienu jau kaut ko jādzejo,lai tiktu sveikā

Harald, tur jau vēl pērnās svētdienas bebru instalāciju un plūdu atliekas: mūslaikiem atbilstošs dzejiskums, -- ar vecām riepām dubļos un ūdenslīdēju trubā...

rīt no kolēģiem uzzināšanu. garām braucot neizskatījās pārlieku traki!

bbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb

olit dabus pa kaatiem

Hari, pie Juusu Rainja nekaa, toties pie muuseejaa gan bija.;)Tikai zheel, ka vienas meitenes vien bija ieradushaas. Zeeni laikam no dzejas nekaa nesaprot.

Patīk man tas Knutu Skujenieks... novadnieks.

Kaads vareetu ko smuku ari pasaciit..dzejaa

lielā mīla, kur tu esi, kāpēc tevi neredz ?
ku-kū, ku-kū, esmu šeit, slēpjos kā vienmēr!

lielā mīla, kur tu esi? kāpēc tevi nedzird?
ku-kū, ku-kū, esmu šeit, slēpjos kā vienmēr!

lielā mīla, kur tu esi, kāpēc tevi nevar saost?
purkš-purkš, esmu šeit, slēpjos kā vienmēr!

siipools, anno 11/09/2010

tā mana dzīve ir jocīga
un jocīgas manas dzejas
kā sprediķis kurā puse raud
bet otra plīsdama smejas

tā mana vienīgā manta
divas nenoplēšamas sejas
kas krustībās rūgtas asaras raud
un bērēs pie kapa smejas

kas mājo starp abām sejām
tas paliek vidū starp dzejām

/K.Skujenieks/

Nuja, Harald, labi, ka publiku neapjucināji: Didzis un Rihards Puriņi ir tikai Puriņi, bet nemaz nav brāļi Puriņi...
Knuts pats tai sarunā labi nosmējies, ka ar viņu kādreiz "bērni baidīti", -- kad jaunās "tantes talantes" sazvaigžņojušās sāka sprēgāt ģīmī Irēnai Auziņai un citiem maigiem un solīdiem radījumiem/dzejas konsultantēm, tad tika draudēts, ka uzlaidīs Knutu un ar "knut-u"...

ir tā:
dzeja un vispār rakstīts vārds kā ekskluzīvi un personificēti veikumi bija būtiski no 1800- 1990.gadam... drukāja reti kuro un kuru nodrukāja, tas kļuva populārs ... tad sākās datorlaikmets un patreiz visi ir gudri, visi ir dzejnieki, paši sevi drukā ... laime un sajūsma vispārīga... smaids neizgaist pat no iekšlietu ministrijas ierēdņa sejas...

Precīzi, Siipol! Tādus puskokalēcējus, kā daudzi tagad, pēdējos padomjgados, ne jau cenzūra neļāva drukāt, bet drukai neieteica profesionāli un gana meistarīgi dzejnieki/dzejas kritiķi/dzejas konsultanti, -- tā bija profesionāla sijāšana, tagad no dzejas pārpalikusi lasītāju smadzeņu uzbāzīga -jāšana, bez sijāšanas, jo pietiek ar idijōta neatlaidību panākt kādu griķenītes nodriķēšanu, pašdriķēšanu...

Romantisko vārsmu klasikā pilnīgi iederās šīs :

Juri, Hari, mīli mani kamēr vari !
Juzef, Vilmār, mīli mani tā kā filmā!
Mīli mani vismaz tik,
Pati nezinu pat cik?

Anno 11.09.2010

dzejas rindas par to, ka gadiem ejot var rasties sarežģījumi ar iekāroto dzīvnieku medību trofeju ieguvi ...

veca būsi,
nedabūsi,
vilku, lapseni
un lūsi...

izskatās, ka 2010.gada 11.septembrī nekāda labāka oriģināldzeja sacerēta nau...