Čau, meičuki. Nez, kur mūsu Elis pazudis, ka vairs neienāk. Cerams, ka viss ir labi.
Brīva laika maz, bet drusku palasīju gan. 
Nu ko... arī turpmāk apsolos teikt to, ko domāju.

Ja kas, Lizettte katru dienu vaimanā, kā nav sniega. )))(c)
ja niez, tad kas`! kas tev to liedz?
un lizettt NEVAIMANĀ.starp citu.
un lizettt zina, kā ir, kad kkas kkādu apstākļu dēļ neizaug/iet bojā, utt. un te es nerunāju par savu siltumnīcu, zemesvēžiem (nez, vai pagvasar tās skaitījās vaimanas šamo sakarā?) un sešām simtdaļām.
lizettt zina, kā ir ravēt (kaplēt) bietes, lai nopelnītu naudu, bet laikapstākļu dēļ nekas neizaug un ir pliks darbs praktiski bez naudas. un tā es te varētu turpināt. nē, man, paldies dievam, nav jāceļas četros piecos govis slaukt. jo es visu esmu darījusi, lai man tas nebūtu jādara. katram savas izvēles. visu cieņu lauksaimniekiem. mans bijušais skolnieks, piemēram, ir varens traktorists.un es lepojos ar viņu.

Vot. Te nu es piekrītu. Un tas ir tas, ko es nesen arī teicu. Par izvēlēm.

Par izvēlēm! Tāpēc šodien izvēlējos sevi mīļo palutināt. Ar smuklietiņu no Stokmaņa, ar pekanriekstu smalkmaizīti no Narvasena un ābolu suliņu no sava ābeļdārza. Un štrunts ar pelēkumu aiz loga.

labrencio, sanāk, ka izvēles bijušas nepareizas- tā dzīvē, diemžēl, bieži notiek, un tur nav vainojami ne valdība, ne Dievs, ne kaimiņi, pašam vien atbildība jāuzņemas par izvēli un sekām, un no gūtās pieredzes jāizdara secinājumi, turpmāko lēmumu pieņemšanai, ko Tu arī, kā noprotu, veiksmīgi dari, bet daži negrib vai nevar bez kāpšanas uz tiem pašiem grābekļiem iztikt.
Un, jā, piekrītu larei, mani interesē Tava lauku dzīves pieredze un Latvijas apceļošanas pieredze un jebkuras citas atziņas, līdz brīdim, kad tiek izdarīta izvēle, ka ētrāk ir gausties un meklēt vainīgos. Tas rada vēlmi vai nu stāvus zemē ielīst vai pretoties. Mana izvēle- pretoties, daloties ar savām domām, lietu redzējumu, dzīves pieredzi, kļūdām un to labojumiem. Savu taisnību paust ir vieglāk, savu patiesību- atbildīgāk.

oiii, jopčiks, kamēr es te apvienoju darbu ar diskusiju, viss jau uzrakstīts 
meitenes, versija, lizettte, paldies par atbalstu, jūs mani palutinājāt 

Jā bet tos kartupeļus, kartupeļus kur šopavasar stādīt? Uzkalniņā vai mitrākā vietā?
Kāda ir pareizā izvēle?

Izvēlējos vidusceļu un sagatavoju rudenī dārzam līdzenu vietu. Ne kalniņā, ne lejiņā )))

Man garšo garšīgs kartupelis. Un man ir garšīgi kartupeļi. Vai zeme ir garšīga kartupelim, iespējams. Bet stādījumu ar katru gadu minimizēju. Vajadzība pēc viņiem arvien mazāka.

Soraija man ir no dzeltenajiem un Esmi no sarkanajiem. Ļoti garšīgi.

Ne viss cilvēka dzīvē notiekošais ir atkarīgs no viņa izvēlēm.
Bet cilvēks var izvēlēties nebūt ļaunam, augstprātīgam un neizteikties nievājoši par citu derīgumu vai nederīgumu sabiedrībai.

Tas tiesa, versij. Kartupeli ēd arvien mazāk, bet labu. Šogad būs pirmais gads, kad tos vispār nestādīšu. To drusku, ko es gribēšu, dabūšu no laba piegādātāja. Pienu arī nedzeru. Sieri gan patīk. Gaļu arī gribās mazāk un mazāk. Būšu drusku ekoloģiskāka. Un vispār, pa lielu mums tas ēšanas kults, kaut tā ir arī viena no baudām. Dilemma. 

Lare, katram savādāk.
Laiks ir tāds kāds ir, piekrītu, ir labi.  Bet... saulīti vienalga gribas. Pat darbā strādāt priecīgāk kad redzu ārā sauli. Ja kas, mums šodien brīžiem bija. Forši :)
Un jā, nav jau pasaules gals kad kartupeļi noslīkst, ābeles nolauž un skaistas puķes nokapā. Bet, tomēr ir mazliet skumji. Un tas, domāju, ir normāli. Tātad, cilvēkam vēl ir kādas emocijas. Un es jau varu sēdēt savā mazdārziņā un meditēt... un rīt aiziet uz darbu un zināt ka algas dienā nomaksāšu rēķinus.
Bet cilvēki kuri ir ieguldījuši darbu apstrādājot laukus, un tā ir viņu iztikšana. Un vienā brīdī tas viss ir zudis, nu nezinu vai budisti tur palīdzēs.
Te vairāk nāk prātā - paša krekls tuvāks. Vai - paēdusi pele neēdušu nesaprot.

Piekrītu Beatai.Un tas uzbrauciens par izvēlēm( tā es to uztvēru, lai arī nebija domāts man, bet kā izbijusi lauku meitene ņēmu pie sirdes) tāds ļoti vīzdegunīgs..kas notiks, ja visi izvēlēsies pilsētā darbu.influencerēt utt? Ko ēdīsim? Printēto pārtiku?
Par kartupeļiem- mana mamma audzē Lauru, un viņai izaug garšīgi..esmu pirkusi Lauru gan veikalā gan uz tirgus, nu nav tik garšīgi..mamma nekādus minerālmēslus nelieto, tikai kūtsmēslus, pret kolorādo nemiglo, lasa nost ar rokām.

Laburītu foršajiem!
Dzīve, Dolč, tomēr ir un ir vienvienīga savu izvēļu ķēdīte. Darīt/nedarīt, mācīties/luni dzīt, bērnus radīt/karjeru taisīt, māju gribēt/dzīvokli un ērtības, rosīties/vaidēt, būt laimīgam/visā citus vainot utt, utt, utt. Nu tas, tā ātri un virspusīgi, baigi neiebraucot. Bet principā jā, katrs pats savas bedres racējs. Un tas nenozīmē, ka nosalušu puķu vai noslīkušu kartupeļu nevar būt cilvēciski žēl. Var. Un ir. Beatai taisnība.

Versija, piekrītu, ka visa dzīve sastāv no lielākām un mazākām izvēlēm, bet vīzdegunīgi aizrādīt par citu izvēlēm nav ok.

Labdien! Es laikam ābeces lietas klāstīšu, bet komentāra nokrāsu rada gan rakstītājs, gan lasītājs. Un tas arī šeit ir daudzu konfliktu cēlonis- cik vienādi vai dažādi mēs uztveram vienu un to pašu lietu. Nu neesam mēs visi veiksminieki, nesam visi bezemociju roboti no viena konveijera. Un, diemžēl, pēc mana novērojuma, īstu dzīves lutekļu te, tautā nav, katrs ar savu sāpi, ko vairāk vai mazāk veiksmīgi vai nu noslēpjam vai izgāžam uz apkārtējiem.
Es nezinu, kā patiesībā jūtas erotikai, bet man liekas, ka visi teksti tiek rakstīti ar ļaunu smīniņu, stikabika nezina kā jūtos es, bet manus tekstus lasot, arī redz vīzdegunīgu smīnu. Un diezvai te kādu interesēs-kā esi ticis pie pārticības? Un diezvai reaģēs- vai varu tev kā palīdzēt grūtībās? Vai varbūt es galīgi šķērsām domāju...

... un tāpēc es tā pavisam pavisam klusiņām apskaužu Beatu, par viņas mieru, rāmo gudrību un smalkjūtīgo asprātību, mmmm, garšīgi!

bet es skaļi burbuļoju.un par to arī dabūju.
un pēdējais, ko te var darīt, klāstīt sensitīvu info par sevi, jo tas, ja ne uzreiz, tad pēc laika, tiks izmantots.pretīgi izmantots.
manuprāt, pēc maniem tekstiem gan ir skaidrs, kuri personāži man ir netīkami, kuri riebj. drošvien abpusēji.
eli, beidz vazāties nez kur!

Jā, Beat ir malacis. Dārzeņu bāzē seleriju kāti nevarētu būt deficīts.