ticu Visumam. neko nezīlēšu, jaunībā ar to nodarbojos.
laiks vnk preteklīgs.vē.

Mazliet jautrības...

Sol,    labs! Kadirčiks dondons esot atkal atkačājams. Un kisajans jau dārzenis. Un bum visriņķī, ka saskaitīt vairs nevar.

nu tā.kas aiz loga kopš vakardienas ir mainījies? praktiski ne-kas.
sol ielikto video vakar jūtūbā jau pirms noskatījos un domāju-likt /nelikt? :)
izzinoši, tiem, kas skumst pēc cccp un rus un "eiropeiskās" belarus

Labrīt. Pelēks, slapjš un vējains. Bet ir janvāra priekšpēdējā diena, solis tuvāk pavasarim!

Dīvaini, bet man arī šis pelēkums patīk. Mani senči zemnieki nekad nesūdzējās par dabu un laika apstākļiem. Tiem pielāgoja savus dienas darbus. Mūslaikos ar visām lauku tehnoloģijām daudzi sūdzas -te saule pa siltu, te ūdens pa slapju. Bet viss ir tā, , kā tam jābūt. Labrīt, ar atpītām bizēm! 🌞

Nu, Lare... te es ar tevi varētu pastrīdēties, vai ir tā kā vajag..., ka janvārī ir +9 grādi. Cilvēks pats diezgan to dabu ir sačakarējjis. Par to patīk-nepatīk, tā ir cita lieta. Man arī patīk labāk šāda, silta ziema. Bet saules vienalga pietrūkst. Tad ir cits uzrāviens un jauda. Es uz saules baterijām darbojos.

Labrīt! Oi, sol, kā es Tevi saprotu, man arī vajag tās saules baterijas, lai ir uzlādētas. Tad var darboties, smaidīt, pasauli mīlēt. Šīs drūmās, pelēkās, drēgnās ziemas nogurdina.
lare, kā esmu novērojusi, jo cilvēks vairāk dara, jo mazāk sūdzas, viņam ir savs ritms, savi mērķi, nav laika skatīties, vai tik kādam citam neatlec treknāks kumoss. Cik no mums ir palicis to, kam primārs jautājums- ko es varu dot citiem, nevis- kas man pienākas no valsts?! Un kur ir tas foršais līdzsvars starp dot un ņemt?

Sol, par to- ir kā vajag, kā reiz biju domājusi to, ka cilvēks pats ir vainīgs pie tā, kā ir. Tā teikt, bumerangs. Tāpēc es mācos no budistiem, pieņemt un nestresot. Kaut tik liels"pofigisms" kā viņiem, man arī vēl nav saprotams. Un pazīstot mūsu pelēkumu, dikti novērtējam saules esamību.

Larei. Par senčiem zemniekiem. Viņiem nebija kam sūdzēties. Bija bada, neražas gadi. Kad labība neizauga, lopiem pietrūka barības, jo laika apstākļi neļāva sagatavot siena krājumus ziemai. Nu ko - viņi mira badā. Kas izdzīvoja, palika bagātāki, jo dārgi pārdeva savus pāri palikušos krājumus tiem, kas mira badā.

Larei. Man pagājušajā vasarā dārzeņi un kartupeļi bija sausā kalniņā . Bez iespējas laistīt, jo tālu no mājas un ūdens bija jātaupa lopu dzirdīšanai. Daudz kas nemaz neizdīga, kas izdīga, tas nokalta. Kartupeļi ari nekādi. Nu, veikalā var nopirkt . Nav nekāda bēda. Ja nebūtu siena un skābsiena govīm, tad gan būtu liela ķeza un materiāli zaudējumi.

Labrencio, nežēlojies. Ja kas, mani senči zemnieki, bija ļoti turīgi, jo mācēja strādāt. Un tieši tāpēc tie sovjeti daļu izsūtīja uz Sibīriju. Bet tava gaudošana manī izraisa vienu teikumu - katram pēc nopelniem.

Kur te gaudošana ))) Ja nebija lietus, tad nebija. Tikai fakts. Kas neiederās "paši vainīgi" ailītē.

Lare. Tak viss kārtībā Labrencio, kartupēļi sakalta, toties lopiem barība ir, lopus notirgoja un sapirka veikalā kartupeļus. Viss taisnīgi un pēc nopelniem.

Kartupeļus man atveda . Tā ģimene, kurai iepriekšējā gadā iedevu šķirnes kartupeļus sēklai. Viņi bija iestādījuši kartupeļus mitrākā vietā un viņiem raža bija laba. )))

Stikabika, beidzot tev piekrītu.
Dzīves aksioma - jo vairāk žēlojas, jo mazāk žēl.
Savulaik te bija izveidota pat viena lapa, kur katrs varēja izteikt kādu tā brīža bēdu vai problēmu. Citos diskušos nelīda. Un bija labi, jo katram dzīvē gadās kāda ķibele. Bet kopš sāka gaudot teju katrā diskusijā, sorry nav žēl. Secinu, ka bumerangs strādā. Liktenis nav muļķis, domājam kāpēc dažus sit vairāk.

Tas bumerangs būs aizlidojis pie kāda cita un smagi trāpījis.
Sakaltušie kartupeļi tikai fakta konstatācija, žēlošanos nekādi nespēju saskatīt.

Kāpēc dažus sit vairāk (c) Sanāk, kā vienas grēcinieces dēļ, jācieš visām pagastam. Bet var būt, kā lietus nelija kādas citas personas grēcīguma dēļ )))

Ja kas, Lizettte katru dienu vaimanā, kā nav sniega. )))

Ne visi, kas skatās ir redzīgi. Un labrencio te ir mazākais ļaunums, viņa tik patrāpījās lielajiem gaudotājiem pa vidam. Pati gan tur piebiedrojās. Un lauku ainavas stāsti man arī patika, līdz... brīdim.