Eli. 
Aste nav kupla, tāpēc tik īsi lai var saņemt astē. Kad paaugušies, izskatās kā peļaste.

Oi, jā, ar atmiņu ir patraki, vakar izdzirdēju par Eiropas dziesmu grāmatas izdošanu un sadaļā Latvijas mīlas dziesma ieklauta "Viņi dejoja vienu vasaru". "Menuets", kas gan tolaik varēja būt labāks par šo?! Melodijs skaists, bet vārdi, nu tādi nelaimīgi liekas. Un ar citām mīlestībām līdzīgi "es nesatiku tevi, tu nesatiki mani", "vai mums dzīvot nepārī, vai mums dzīvot pārī", "un kas pažēlos reiz tos, kas viens otru nesastapa", "uz nesatikšanos, uz nesatikšanos" "ja ik asara, ko raudu es par tevi vakaros". Vot kurš var atgādinat tās jestrās, mažorīgās dziesmas par ilgo un laimīgi mīlestību?!

Vakar Menueta soliste nomirusi...

Stikabik, atceros, ka mamma man aizliedza taisīt peļasti))), un man tad jau bija ģimene un bērni pašai)))
Teica, ka kārtīgas sievietes tā apkārt nestaigā 😃... kā nav smuki utt.
Un es vēl tagad klausu mammu)))
Pa māju gan... man arī nepatīk, ka mati acīs lien))

Cik labi, ka var izdzēst))... sajūkās vakar... pilnmēness))))
1955

grietta
Atcerējos mammas mācītās tālaika studentu dziesmas. Vārdi daļēji piemirsušies. Kad šī sūrā, grūtā dzīve reiz mums beigsies Iešu, darīšu sev galu, stāvus lēkšu Daugavā Rozālija bij mācīta ar zirgu jāt un lāčus šaut (savu mīļoto Eduardu arī nošāva) Mans tēvs bija galdnieks, es galdnieka dēls, mans tēvs taisa zārkus, bet līķus taisu es. Nu tādas ļoti optimistskas 😂
Kādā raidījumā par senajām zintīm, šķiet, izskanēja viedoklis, ka tas drūmais, pesimistiskais un skumjais tiek izteikts un apdziedāts tieši ar nolūku to atvairīt, neatceros, kā tur īsti bija.

Kamēr viss ir labi un skaisti, tikmēr mīl, mīlējas un priecājas.
Kad nu vairs nav tik rožaini, ķeras pie rīmēšanas...

Priecīgajās dziesmas par milestibu ir daudz, nu piemeram: sakustas zars... ooooo... tas ir ka signals. Dons. Un tad ... naktis sapnoju par lieliem baltiem kugiem. Autobuss debesis. Vai si - lauj savam.delam kumelu triekt. I.Kalnins. Tiksimies 7 debesis. Opus. Daudz dziesmu ar laimigam beigam!

Nezinu vai muza garuma... bet laime un prieks akta garuma gan daudz apdziedats!

skaisti

Kam nav draudziņa, tas ar cisu maisu- klasiku neaizmirstam.

Vislabāk, ja ir izvēle. Kad grib, tad ar draudziņu un kad grib, ar citu maisu.  Ļepota! Dziesmu ir daudz un skaistas!

Par matiem- man nepatīk mati uz pieres, ausīm un kakla..it sevišķi kakla..un tāpēc man ļoti patīk savs īsais matu griezums, kas atbrīvo no šīm nepwtīkamajām sajūtām..un mati, kas nekrīt uz pieres, vizuāli dara jaunāku, jo nerada liekas ēnas uz sejas, neizceļot esošās grumbiņas..un praktiski kopt vieglāk īsus matus, mazāk laikietilpīgi..bet tas ir mans, nebūt nesaku, ka visām jāseko manam piemēram... zinu, ka ir griezumi pusgariem matiem, kas man piestāvētu, bet...
P.s. bizes nogriezu 16 gadu vecumā, kad mamma beidzot atļāva..

Katram izskatās savādāk. Savulaik īsie mati bija pārsvarā tantām. Jaunajiem pārsvarā gari, pusgari. Katrs pats tiesīgs lemt par sevi.

Dolčei labi izskatās, man tik īsi nepiestāvētu, un zinu, ka manam vīrietim ar nepatiktu. Nezinu kāpēc, bet pārsvarā vīriešiem patīk gari mati..
Kādreiz manuprāt tieši tantes vairāk nēsāja garus matus, taisīja copes. bija tas mīts, ka tin uz burciņām tos matus

Es bizes nogriezu jau kādā 3. klasē. Man gan arī bija tādas peļastītes, mati plāni un nejēgā nepaklausīgi. Mamma katru rītu pina, sēja bantes, bet mājās nākot bantes bija kabatā, vai somā... un biželes izjukušas. Tad man nogrieza ’’sasonu’’, kas tolaik bija nereāli moderns, pateicoties Mireijai Matjē... un es biju laimīga.

mati.
no bizes šķīros vidusskolas pēdējā klasē. bize bija līdz dibenam. un diskotēkā, "šīberējot" lēno deju, mans puisis automātiski virpināja bizes galu . 
tad notika tas, kas notika, un mati kļuva uz pusi plānāki. īsus griezumus nē, jo mati ātri ataug, un man ir slinkums bieži iet pie friziera.
gadu laikā matu struktūra ir mainījusies. tagad tie mitrā laikā kļūst čirkaini.un man nepatīk.
vot.matu krāsa bijusi blonda/pelēkblonda, kas diezgan ir kontrastējis ar dabiski melnajām uzacīm. t.s. čolku sāku griezt pusaudža gados, kad uz pieres parādījās pusaudžu pinnes.
paldies par uzmanību! 

Vot! Sasons! Tā to sauca. Un tad vēl bija "francuzka". Un, kad atver astoņdesmito gadu albumus, tur vispār visa klase pilnīgi vienādām galvām, kā puiši, tā meitenes- tādi uzbužināti ērkuļi ar čolkām.

Bija jau vēl arī italianka. Komplektā ar ilgvilnjiem.
Labvakar.

Jā, 80.tajos bija modē gan itāļu mūzika, gan frizūras...
Labrīt! 
Tumšs un vējains... +6, un tas ir janvāris, ziemas vidus!