Man liekas ka svarīgākais ir labi justies pašam. Tad arī cilvēks izskatās labi. Un tas nav atkarīgs no tā kas ir modē.
Labvakar.
Man, lai pierādītu cilvēcei ka esmu blondīne, ir jākrāso mati. Citādi neticēs. Tā dzīvot ērtāk - es tak esmu blondīne !
Ja man ir vienāda garuma mati un nav ponijs, galva izskatās kā televizors. Man kā Spuļģim Rozei - griežas. Mati griežas. Sānos. Pie tam stipri jāšķidrina, jāfilē. Citādi gluži kā kaudze uz galvas.

piekrītu dolč
un kurotur reizi atkārtoju-runa nav par sekošanu kkādām ikonām vai bildēm.runa ir par tendencēm modē, kurām mēs, šeit runājošās, vairāk vai mazāk sekojam. daudz kas ir atkarīgs no iespējām (kā ķermeņa, tā finansiālajām, utt). arī man darbavieta +/- nosaka ģērbšanās stilu, pareizāk sakot, to esmu noteikusi pati-ikdienā es uz darbu neeju vienkāršos džinsos.ja nu vienīgi džinsveidīga auduma platos un baltā kreklā. 
ka svarīgākais ir labi justies pašam. (c)
nav konta, lai ievietotu bildes, KĀ izskatās dažs labs un jūtas labi. piemēram 150 dzīvsvara īsā trikotāžas kleitā.
matus krāsoju, jo citādi būs melnisirma strīpa.
žēl, ka mana jaunība nav šaislaikos, tad gan es apģērba sakarā izpildītos pa pilnai programmai.

Lizettt, tā jau ir mūsu problēma un mūsu sajūtas par tiem 150 kg īsajā trikotāžas kleitā. Cilvēks pats droši vien jūtas labi. Un ja vēl tas viss pieder pie jaunākajām modes tendecēm... Neko pārmest nevar :)

Zināt, ka tagad meičiņām modē likt acu lēcas, lielas un melnas? Nu tādas pa visu varavīksneni.

... tas... lai pats jūtas labi-ir tik divdomīgs, pavisam šaubīgs formulējums... 🤔.
Man labāk neteikt, iekš kā es jūtos labi🥴
Un tajā-iekš kā es jūtos labi, uz ielas es neeju... nesaku, te par mājas kloziti vai naktskreklu nav stāsts...
Ir gana daudz ērtu lietu, kuras es izejot no mājas nevelku.
Prāts neļauj... un varbūt arī tendences.

Čolka skaitās, ja taisnā līnijā virs uzacīm mati nogriezti?

Čolka skaitās mati uz pieres. Mana friziere saka - ponijs.
Elžbet, bija laiks kad ofiņu dāmītes pidžamās gāja pastaigāties parkā. Skaistas bija :)
Katram savi uzskati.

Bet es par Tevi izlasīju Edvarta Virzas vārsmas :

Par mīlu izmisušo manu,
Par dienām bijušām jel met,
Met vienu rozi tumšsarkanu
Kā tovakar, Elīzabet!

Beat, tām ofiņu dāmam noteikti motivācija nebija, lai justos ērtāk)

Raugi, mēs pēc ilgāka laika bišķi palasījāmies un konstatējām - ja disputs par modes un matu lietām, tad jaukās dāmas sāk referēt ar iedvesmu un pamatīgi - gluži vai kā kaimiņu murminātājs.
(atvainojos jaukajām dāmām par nejauko salīdzinājumu)

... fuj, uz tevi ... (nosaka bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem) 😝

Labsrīts!

Labrīt. 
Brīvdiena..., ja ne telefona zvans, būtu gulējusi vēl.
Paziņa... jauna meitene paziņoja, ka gaida 3.bērniņu!! Nu forši tak, tā dēļ bija vērts mosties.
Tā ka, nav tik traki ar to jauno paaudzi!
Un pavasaris tuvojas lieliem soļiem. Šorīt putni īpaši skaļi... un man vāzē uz galda bērzi izplaukuši.

Galīgi nesapratu ko Lamata uzrakstīja, bet... tāpēc jau krāsoju matus blondus.
Labriiīiiiiiiit!
Mostamies, mostamies!
Es gan laikam vairāk to sev saku 🥴

Mazliet atgriežoties pie sarunas par matiem... ar matiem uz sejas- uz pieres un vaigiem- es reāli smoku. Man trūkst gaisa un iestājas panika. Tādēļ meistarītes teiktais par čolkām feini saskan ar manām sajūtām. Un tā kā mana dzīves fabula ir par skudrām un nav par sienāžiem, man patīk, ja mati nekur netraucē, pat uz kakla. Būtu jāpamēģina pavisam īsi, kā Dolčei. Baig patīk tādas frizūriņas. Bet tādiem bik garākiem- ielieku lociņu un darbojos.

Labrīt!
Oi, ja es vēl būtu fertilā vecumā, tad šobrīt nedzemdētu vis. Neesmu tik dzīvespriecīga, lai šajā pasaulē iegrūstu cīnīties bērnu - kas to nav prasījis. Ípaši nepiekrītu obligātajam karadienestam, ieskaitīšanai rezervē un sekojošām gadskārtējām rezervistu mācībām. Kā lai citā valstī strādājošs cilvēks uz tām lai izskraida, neriskējot ar kārtējiem sodiem, sodiem un vēlreiz sodiem. Varbūt tas ir ar nolūku visus, arī sievietes, par ko jau sāk runāt, piesiešanu. Nu nē, par dzimstības kritumu nebrīnos. Un savus - dažus jau pilngadīgos - bērnus nemudinu gādāt man mazbērnus. Lai lemj paši, vai, kur un cik.

Par matiem - pēdējos 2-3 gadus matus nekrāsoju. Kā 15 gados sāku, tā ap 50 beidzu un nevaru iedomāties atkal ķēpāt to smirdīgo krāsu uz galvas. Man patīk savi mati. Atkarībā no ūdens un šampūna tie dažreiz izskatās tumšpelēki, citreiz gaišbrūni ar vieglu sirmumu, daži saka, ka to vēl neredz, bet ir jau gan. Mani tas šobrīd neuztrauc. Galu galā, nokrāsot var vienmēr, ja nu domas mainās. Un kolēģu lokā ir vismaz četras aptuveni mana vecuma dāmas, kas arī nekrāso matus, un nevienam tas nerūp.

Nesen ieviesu izejamo sporta tērpu. Uz piemājas veikalu, mežu, jūru. Visu var apvienot.
Riktīgai, aktīvai soļošanai man ir atsevišķs tērps.
Matus neciešu uz sejas un pieres. Ikdienā aste. Kad parādījās sirmums, sāku balināt šķipsnas.

Stikabika, tā aste tev ir kupla? (Tikai ziņkāriba)
Tāda doma, ka varētu nokrāsot matus, vēl nav bijusi, lai gan ir redzēti pozitīvi piemēri dzīvē.
Slinkums šajā jautājumā ir liels... bet ir jau arī frizieris, kad pats krāso, man tad ātrāk vajag to lietu atkārtot...

Visdrausmigakie ir sapņi, kad tu kaut ko kavē. Pamosties noguris 😬

Labdien! Mans šārīta mazais prieks, ka meitenēm tomēr tuvāka matu tēma, nekā "viss ir slikti". Priekā, meitenes blondās un meitenes sirmās, konservatīvās un alternatīvās! 

Vispār tēma-viss ir slikti, nekad te nav bijusi aktuāla..
Tas tā, atmiņas atsvaidzināšanai..