Dāvana- tā ir attieksme.
Acumirklis, labs vārds smaids... Nu skaisti, ja runājām par NE-īpašo dienu/svētku situācijām.Tad tās manuprāt ir dāvanas. Saņemt ikdienas rutīnā to labo vārdu un smaidu - to patiesi uzskatu par dāvanu, lai cik bieži tas notiktu.
Tomēr runājot par dzimšanas/vārda dienām, Z-svētkiem u.ttml.svarīgajiem gada notikumiem.. ..Variet mani uztvert par merkantīlu egoisti, bet ...
..Saņemt TIKAI labu vārdu, smaidu no tuvajiem šādās reizēs un neko citu...
Dotajā brīdī izklausās briesmīgi, protams, bet ..nu pamēģiniet savā apziņā modelēt situāciju - atnāk mīļotais vīrietis/sieviete Jūsu dzimšanas dienā tukšām rokām, pat bez vientuļas puķes... Toties ar brīnišķīgu tekstu : " Tu esi skaista, tu esi pati labākā un es tev dāvinu šīs vakara zvaigznes pie debesīm un šo parku aiz loga!" - Nu skaists veltījums, no sirds, vai ne?
Piekrītu! Pāris reizes tas varētu darboties, ja esam pietiekami radoši noskaņotas personas. Bet... vai tiešām (un bez liekuļošanas!
) variet apgalvot, ka tādas "dāvanas" esiet gatavi ar patiesu sajūsmu saņemt ikreiz dzimšanas dienās, Ziemassvētkos u.c Jums tik svarīgajās gada dienās???