Tas ir kāda nu tā dāvaniņa, esmu saņēmusi dažas, kas nozīmē tik ļooooti daudz...

nēē, tas ir cik ļoti un ko mēs novērtējam... ak dies, cik tas ir ļoti sarežģīti...    

dāvāju vīram dēlu   
dāvāju saviem pieaugušajiem bērniem izvēles brīvību vitāli svarīgos jautājumos dzīvē   
dāvāju savu smaidu katru dienu,lai arī asaras birst   
savu sirdi pagaidām nedāvāšu    

dāvanas saņemt ļoooooti patīk... tas ir tāds neatkārtojams mirklis... līdzvērtīgi kā dāvanu iegāde   

rozeroze>>>smuki.galvenais, lai bērni to novērtētu...    

viss notiek savā laikā... ņemot vērā,ka es savu māti novērtēju tikai nesen,tad jāpriecājas,ka mani bērni to dara krietni agrāk,bet ne jau tas ir galvenais-viņi nav mūsu īpašums... katram sava dzīve jādzīvo... bet bērni,manuprāt,arī ir Dieva dāvana,redzot,cik daudz sieviešu nevar būt mātes

Es nerunāju par privātīpšumu... ai, viss attudras pret audzināšanu   

tas bija jāpasaka,lai pēc tam varētu runāt ,ka bērni ir Dieva dāvana... kļuva skaidrāks   

secinājums ir viens... tad, kad runāajm par maucībum tad esam traki atveri, bet tad kad par dzīvi... jomajo... i teikt negribas...    

kam tie akmentiņi domāti   -sūti adresātiem

par akmeņiem nav runa, viss tikai par mīlestību, rozeroze   

... galvenais... pashai nekladzinaat,jau meenesi ieprieksh,ka tuvojas kaada svinama diena un nesaakt gaidiit,vai veel jo vairaak pieteikt daavanas,... davana pati par sevi jau ir taa,ka TU un Tava svinamaa sveetku diena netiek piemirsta,aizmirsta... vienmeer esi pagodinaata un lolota tajaa iipashajaa sveetku dienaa...       

Man Ziemassvētkos 3 mazmeitām kristības... ilgi lauzīju galvu, paliku pie grāmatām... 6, 11 gadi un mazai 5 mēneši, bet domāju, ka arī saņems smuku pasaku grāmatu...

Man dāvanas nekad nav bijušas noteicošās attiecībās ar cilvēkiem. Protams, dāvanas saņemt ir ļoti patīkami, it īpaši ja tās nākušas no sirds. Nekad nevienam neesmu pieprasījusi, lai man kaut ko dāvinātu, pašai patīk dāvināt, bet nekad nepārforsēju ar dārgām dāvanām, cenšos uzminēt vai uzzināt, kas tam cilvēkam sagādātu prieku bet ja galīgi nesanāk izdomāt, tad uzdāvinu dāvanu karti, man tas šķiet ļoti veiksmīgs risinājums. Nepatīk, ja dāvina tāpēc, ka tā pieņemts. Labāk lai pie manis atnāk ar tukšām rokām, nevis atnes kaut kādu mēslu, kuru pēc tam nezini kur grūst. Mani draugi un tuvie cilvēki to zina, no svešiem dažreiz ir nācies saņemt kaut kādas nevajadzīgas lietas, tā saucamos suvenīrus, brrrrrr    

man patīk dāvanas.

... jaaaaaa,... un ko,lai taadam daavina,kuram itkaa visa gana,pietiek???   ...

vēl pāris dienas atpakaļ puikas atcerējās,kā saņēma uz Ziemassvētkiem dāvanā biļetes uz koncertu marta mēnesī.negaidīti,padārgi un. bet pārsteigums izdevās un ģimenes koppasākums sirsnīgs.

Jana, nu es taču saku, ka dāvanu karti. Cilvēks pats nopirks to, kas viņam vajadzīgs, un ja nekas nav vajadzīgs, var uzdāvināt kādam tālāk    

Man arī patīk saņemt dāvanas,bet tas nav būtiskais ciemošanās un jubileju reizēs,man pilnīgi pietiek ar puķēm.
Par tām daudz lielāks prieks.
Vēl reizēm domāju,ka nevajadzētu tērēt naudu niekiem,jo ar tādiem mums daudzām ir pilna māja,arī man.
Tiešām,ja cilvēks nevar atļauties,prieks jau par pašu apciemojumu,ja vēl tas tiek pastiprināts ar kādu ziediņu... ko vairāk pilnai laimei!   

ņe kuja