Ielogoties
Reklāma

Tukšums sirdī / 160

15/11/2009 21:21 | Diskusija lasīta 13120 reizes
Viens acumirklis un klāt būs 18. novembris. Draugi prasa, vai iešu uz uguņošanu, vai dziedāšu himnu pie Brīvības pieminekļa. Divi jautājumi, divas atbildes. Jā, iešu skatīties uguņošanu. Nē, nedziedāšu himmu. Svinības protams būs kā jau katru gadu, pat pie klāta galda radu un draugu lokā, tikai iemesls svinībām būs pavisam cits. Nevis valsts svētki, bet gan brāļa dzimšanasdiena. Ir iestājies sirdī tāds tukšums gan pret valsti, gan pret himnu, gan pret visu tam piederošo. Kā teica viens mans paziņa- man ir vislabākā dzimtene, bet visbriesmīgākā valsts. Un tas ir fakts. Mani tirda viens jautājums: Cik ļoti vajag nemīlēt savu valsti, lai viņu tā izzagtu?
Nezinu vai tā ir tēma diskusijai, bet tas viss laužas no manis arā. Nevaru to noturēt sevī. Bērnībā tika stāstīts par Latvijas laikiem, mājās glabajās sarkanbaltsarkanais karogs, vienmēr tika svinēts 18. novembris, jo oficiāli brālim ir dzimšanasdiena un neviens nevarēja piesieties, ka svinam neatļautus svētkus, lai gan tie tika svinēti. Taga palikuši ir tikai vieni svētki un tikai brāļa.
Skumīgi līdz asarām
Atbildes (211)
1...678 91011
17/11/2009 23:20
ja par baltiem krekliem,mani puikas šodien bija sapucējušies-baltos kreklos,daži sarkanos,ar šlipsēm vai tauriņiem un uzvalkos... vīrietis(lai arī tikai 4.klase) uzvalkā izskatās ar glanci   
0 0
17/11/2009 23:21
tas man oli,atceroties kādu uzrunu iz dziesmu svētkiem   
0 0
17/11/2009 23:26
Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.
0 0
17/11/2009 23:30
neparastā... šo es run āju dialogā ,kad vadīju svētkus pirms gadiem trim kopā ar vienu skolnieku... nu ir tā mūsu Latvija tāda... ir   
0 0
17/11/2009 23:32
bes es dziedaju      
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

17/11/2009 23:32
sinderella - sen bij laiks tautas partiju dibināt!
nevar man a kādu portfeli?    bet nāk priekšā, ka viena (gan pavisam neatbilstoša nosaukumam!) tautas partija jau bija, možen pat vēl ir?    
0 0
17/11/2009 23:32
... ir, jau smuki... bet tik daudz nējēdzību no visām pusēm, ka tā lirika man neko neatsver... man, kā rozei-skumji, dēls prom, viņai meita... - un vai tas ir Latvijai vajadzīgs... varu jau uzraut tās patriotiskās dziesmas-a, kaķa lāsti debesīs nekāpj...
0 0
17/11/2009 23:38
jā,tā ir skaista dziesma,bet ,kad runā,arī ir garša   man jau liekas,jo vairāk svētku brīžu,jo labāk... skrien un skrien,bet nav laika piesēdēt uz lievenīša un parunāt... un priecāsimies par to,kas mums ir galu galā,kāpēc vairot sāpes,<<vairosiem prieku>>   ,kā teica K.Skalbes pasaku varonis,kad bija pazaudējis savu balto meldera kažoku,kad puikas viņu bija akmeņiem nomētājuši,kad meitas bija no viņa atteikušās... un vai citādi viņš būtu nonācis ķēniņa pilī   
0 0
17/11/2009 23:41
... a, vai viņam ķēniņa pili vajadzēj?
0 0
17/11/2009 23:43
... es te vairāk domāju,ka viņš beigu beigās nepalika uz ielas,ka kļuva noderīgs ...
0 0
17/11/2009 23:45
Mani puikas, kad bija mazi, gāja dejot Poligrāfiķu klubā. Viņu dejošanas skolotāja bija uztaisījusi skaistu horeogrāfiju šai dziesmai. Toreiz tā bija uzdrīkstēšanās. Es atceros, kā tie mazie dejoja tautas tērpos, tādām apgarotām sejiņām, jo pie šīs mūzikas un vārdiem jau savādāk nevar. Un vispār, mīļie, svētku sajūtu taču mēs radām paši, un man tā ir, par spīti visam apkārt notiekošajam. Mēs ar mazuli rīt noteikti aiziesim pie Brīvības pieminekļa, viņa jau zina, kas tas ir, un tieši tāpēc man ir svarīgi to izdarīt tieši rīt un tieši kopā ar viņu.
0 0
17/11/2009 23:48
roz, viņš jau bij noderīgāks par noderīgu pirms tam... bez visas ķēniņpils... bet, par to nav stāsts... man jau ar Skalbe patīk tāda riktīg latvieš dvēselīt...    
0 0
17/11/2009 23:50
man šodien tādas emocijas,jo bijām uzaicinājušas savas kolēģes,kas pensiju likuma dēļ bija spiestas atstāt darbu... satikos ar kolēģi,ar kuru nostrādāju kopā 10 gadus vienā grupoā,viņa bija kā skolotāja,mana vecākā kolēģe,es kā audzinātāja,tagad es tajā pašā klasē esmu skolotāja..turpinu viņas darbu..sajūtas savādas..jo es tajās telpās atgriežos pēc 15 gadiem-jaunās,izremontētās,bet viņa tajā klasē nostrādāja 33 gadus..bez remonta un tā arī pateica... nepabiju jaunās telpās... nu sajutos tā kā jocīgi,tad noskurinājos sevī ... galu galā-es tak neesmu vainīga... ne es liku viņai aiziet... gribas domāt pozitīvi... jādzīvo vien ir
0 0
17/11/2009 23:54
haralds, pieliksim beigās - punkts eL Vē     un oranžō krāsu aizliegsim kā sugu    
kultūru spēsi pārvaldīt?
0 0
18/11/2009 00:03
ui, roz... mani personīgi nav skāris, bet kolēģei bij tāds pats stāsts... ļoti līdzīgs, pat smagāks... domā pozitīvi, tev tas izdodas   malacis esi   
0 0
18/11/2009 00:10
domāju jau,oli,   tikai redzēju it kā sevi nākotnē... visssssssss... jāiet ķert sapnīšus   
0 0
18/11/2009 11:17
Atmodas laikā arī es gāju ,dziedāju ,protestēju. Bet mainās laiki ,mainās cilvēki. Lai nopelnītu mazumiņu man ir grūti jāstrādā ,garīgi. Tāpēc man šie svētki būs brīva diena ,kurā atvilkt elpu un krāt spēkus..Bet jauki ,ja ir cilvēki ,kuri vēl ies un dziedās.Tikai uguņošanas gan ir dzīres mēra laikos .
0 0
18/11/2009 11:22
olivia- ar to arii saakas diskusijaa- dziires meera laikaa   
0 0

Tēmas: 11
Ziņas: 5034

19/11/2009 09:16
Nu jau daudzus gadus atpakaļ , aizrautīgi študierēju Latvijas vēsturi 1915-1945. Par tiem pirmajiem gadiem- GODS UN SLAVA , tiem puikām , vīriem , kas ar savu degsmi , attieksmi , sapņiem ,dzīvībām, izcīnīja un izveidoja šo valsti.    Un līdz ar to ir lielāka sāpe par to kas notiek tagad   . Zivs pūst no galvas   . Un to puvušo galvu vajadzētu šņāpt nost   .
0 0
19/11/2009 09:26
Āmen   
0 0
1...678 91011
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas