Nu lūk, tad ko gramatiķi var gribēt no mums, ja paši strīdas par štrunta sāli    

par sāli zinu tikai to, ka tas ir kaitigs,ja lieto par daudz   
ujj saliku komatus..

p.s.latviesu valodas skolotāja man bija forša..   
vinā nav vainīga manā briesmigaja gramatika

   nepaslinkoju, piezvanīju savai dzimtās valodas skolotājai. Lūk:
"Sāls ir vīriešu dzimtes lietvārds, kuru loka tāpat kā 2. deklinācijas lietvārdus akmens, zibens, ūdens, mēness u. c. Pamatojums - pret vārda sāls dalījumu pārtikā lietotais un ķīmijā lietotais sāls jau pirms daudziem gadiem iebilda ķīmiķi, jo sāls kā ķīmiskais elements ir abos gadījumos, tāpēc nav pamata līdzīgu (vai pat vienādu!) ķīmisku elementu apzīmēšanai izšķirt vīriešu un sieviešu dzimti. Tāpēc arī Terminoloģijas komisija pieņēma lēmumu, ka visu veidu sāls ir vīriešu dzimtes vārds."
(vispār jau katru reizi, pirms te spiežu ķeksi "Es uzņemos atbildību par savas publicētās ziņas saturu", viņai piezvanu... hāā   reizēm gan vienalga sanāk fušieris... )

man gramatika nekad nav patikusi! un neciešu visas latviešu valodas un citas ’’učenes’’, arī sexā viņas ir neintersantas ,kā stundās! tamdēl, ar te tik daudz učeņu pa tautu vazājas, ko vīri pametuši, vai vispār neviens pat 1x reizi neapprec!    

Manuprāt, pareiza rakstība ir cieņa pret cilvēkiem, kuri lasīs šo tekstu. Vienalga, Internetā vai kur citur.


Zumcik, ar tām Eiropas regulām ir šausmu lietas. Es pati kādu laiku tās tulkoju ļoti bieži. Šeit kāds (kādi) ir izdomājuši speciālu terminoloģiju, kāda jāizmanto, tulkojot ES tekstus. Es ar putām uz lūpām esmu cīnījusies par savu taisnību, taču nesekmīgi. Ja man atmet atpakaļ manis tulkoto dokumentu, kurā viss mans tulkojums ir izlabots tā, kā labpaticies redaktoram, tad es vienā jaukā dienā viņiem pateicu paldies par sadarbību un aizgāju. Es nespēju tulkot stulbi    

   ... o, drauks hanibālis arī klāt...
Un ar tādu tekstu, kādu arī varēja no viņa gaidīt...
(nezinu, vai attiecībā pret haņa tekstu pareizi ir "stulbs" vai "stulps"?)

neparastaa, iemanījos gramatikas problēmu , rakstot sacerējumus, atrisināt ar vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem

runājot par piehtieni, man nāk prātā domā, ka jaukā pavasra diena filisofēt par tēmu kurā dzimtā ir rakstmas vārds sāls, var tikai impotents vīrelis!!!                        

Runājot par tevi, lekter , man daudz kas nāk prātā. Bet to būtu grūti izpaust pareizā gramatiskā valodā    

Lasu un smaids raisās... Ja skolā (pamatskolā) ievirza sarunas par to ka mazāk vajadzētu izmantot "ķeksīšu" burtnīcas, lai veidotos rokraksts un biežāk nāktos pašiem likt pieturzīmes un ortogrāfisko pareizrakstību ievērot... , tad ko var dzirdēt no GUDRAJĀM, gados jaunajām pedagoģēm??? Tas esot sholastiski, izmantot retro metodes un par tādu darbu labošanu nemaksājot...

Kādas vairs valodas prasmes...

Vienā no lielajām VAS, valsts akciju sabiedrībām, lielboss saviebās, kad ieteicu līguma tekstu labot gan valodiski, gan juridiski: mums taču vesela juristu nodaļa, viņi tā uzrakstījuši, zina taču! Sarkastiski nācās atbildēt: ja nodaļa būtu vesela, tad tekstā nebūtu tik daudz juridisko vīrusu... 15 minūtēs izlaboju, protams, ar pompu pakaitināju, nosaucot to par dāvanu, -- lai nav jābaidās par paildizmaksām... -- toties manu versiju jau trešo gadu lieto, tiekoties daudz uzmanīgāk un pieklājīgāk uzvedas, toties vēl arvien nesaprot, kāpēc to nebija izdarījušie specialitātēs diplomētie, pēc CV atlasītie... Dāvināju labojumus arī tādēļ, ka pretīgi parakstīties zem acīmredzama tizluma, -- par to dižfirmu gan vairāk smagaķ varētu paņemt priekšā VID nekā Valodas inspekcija...

Akmens arī manā lauciņā, jo ļoti bieži grēkoju, nepārlasu, neizlaboju, jo vienmēr steidzos un lai gan skolā, bija pat ļoti labas atzīmes, tas nav iedzīts asinīs... Tāda pati kā stundās, arī dzīvē esmu joprojām "teicamniece ar neapmierinošu uzvedību" tādā ziņā, ka slikto mēģinu kompensēt ar labo... Dzimtā valoda... hm... agrā bērnībā runāju uzreiz divās valodās- ar mammu latviski, bet ar tēvu itāliski... ko nu? Latviskais rāmums nu nekādi mani nespēj noķert... Un ļoti iepaticies likt daudzpunktus... Tie ļauj sadalīt, bet nelikt man iespringt... Arī kļūdas var būt ļoti dažādas, bet galvenais, ja cilvēks nevar savu domu pateikt, bet tikai strupi un vienveidīgi paprasīt kā Tev iet... nu... nerodas man vēlme ar viņu patērzēt, kur nu vēl satikt, pat kāda tautas kluba ietvaros..Tas gan raksturo cilvēku, bet komati... štrunts, doma vienmēr ir svarīgāka, vismaz man... un ar miklumiem tur nav nekāda sakara...    

Ixxi, beibēm ieborēts stila un modīguma pārsvars pār saturu ... Žēlīgi, protams.

Labrīt, Hanibāl     Kā Tev šķiet... vai jaukā pavasara dienā "filisofēt" par tēmu, ko klājas un ko neklājas darīt jaukā pavasara dienā nav tik pat kaitnieciski?   
P.s. Ceru, ka ar Tavām potencēm viss oki...

Man vienmēr smiekli nāk, kad aizlaid uz UK vai IR un sāc runāt angļu mēlē, kā mums ir mācījuši skolotāji - tie iezemieši mūsu angļu valodu nesaprot bieži         , bet ir arī plus - ka iekš citām angliski nerunājošām zemēm saprot tieši mūsu angļu mēli, bet angļu valodā runājošo ni ni         ... Tikko pabiju svešzemē - tas bija smieklīgi, ka manu draudzeni no Īrijas neviens nesaprata, bet viņas angļu valoda ir augtstākajā līmenī jeb ikdienas "dzimtā", bet manu "pareizo" saprata visi         
Tā kā tiec nu gudrs ar to, vai tā gramatika un pareizība vienmēr vajadzīga vai ne...          

Te, man šķiet, nedaudz cits stāsts. Ja zin, ka sarunājies ar cilvēku, kam tā mācīta valoda, ne dzimtā tad labāk izvēlēties vienkāšus un skaidrus tekstus nevis bērt muti īsti neatverot.

Rakstīšanas stils par cilvēku pasaka visu, tālāk un dziļāk nimaz nav jāpēta.          

Ja nu vienīgi - mīļi palūgt tos galīgi nesakarīgos rakstītājus, esiet labiņi, dažreiz pārlasiet savus tekstus un aiz līdzjūtības pret lasītājiem, pajautājiet sev, vai kāds to vispār sapratīs... nevis pārpratīs.

Jā, kodmanja, es arī saskāros ar šo problēmu, kad 90to gadu sākumā sāku strādāt Francijas vēstniecībā, sākumā viņi par mani draudzīgi smējās un teica, ka es runājot kā Lafontēns    Ja kāds nezina, tad tas ir 16. gadsimta franču fabulists. Bet gramatika jau vajadzīga arī sarunvalodā, tikai izteicieni citi.

Man radās vēlme noskaidrot, kas ir DZIMTĀ valoda. Tā, kurā mācījies skolā, mātes valoda, tēva, pēc dzīves vietas, vai vēl kāds cits variants. Nevaru izlemt, kura man ir dzimtā...    

Man sanāk ka tā, kuru bērnībā iemācījos, kurā runāja mājās. Pirmā valoda.