Uzrakstīšu par biznesmeņiem, vīriešiem, kuri man tikai vien arī ir.Komentāros, kāds šeit domā, ka satraucos, par labklājību.
Šis "kontingents", ir pats sarežģītākais.Viņi ir ideāli savā stabilitātē, aizņemtībā un nopietnībā.Bet, protams, ka visiem ir smags raksturs.Sievieti vēlas pakļāvīgu, kas respektēs VIŅU, jo viņš taču sasniedzis dzīvē daudzDarbavietas padotie baidās, un klanās.Un tad uzrodos es viņu dzīvē, ar savu raksturu, viedokli un gara brīvību.
Nekad vīrieti nevēlos sev.Vienmēr uztveru viņu, kā komunikācijas biedru.Tādā veidā brīvi iepazīstot viņu, un viņš mani.Nekad neizliekos, jo aktrises talanta man nav, braucu ar muti brīvi, tāpēc dažreiz "auzās", bet tā esmu ES.Cilvēks redz un saprot, viņam pārsteigumu vēlāk nebūs.Vai nu pieņem, vai nē.
Grūti, jo pakaļ neskrienu, pati nerakstu, turklāt varu pakritizēt jokojot, kad parasti, iestājas klusums.Man nāk smiekli, jo saprotu, ka sen neviena kungu nav likusi paskatīties nedaudz uz realitāti.Tāds PRIEKŠNIEKS, PRIEKŠNIEKS visur.Valda pār visu klanu.
Nav jau slikti.Man patīk tādi, bet vienmēr zinu, ka mans "krekls"man vienmēr būs tuvāks.mans komforts.Tāpēc nekad nedaru attiecībās to, ko nevēlos ko neuzskatu par pareizu.Arī bagāts ir CILVĒKS, un arī viņi raud, pārdzīvo, mīl.Tāpēc esmu tikai cilvēks, vienkāršs, bet brīžiem ar stingru nostāju.Kas turklāt nemelo un neizliekas.Attiecības izjukušas dažādu iemeslu pēc.Aizņemtība, liels attālums, jūtu neveidošanās...
Tā, kā plēsējs ir daudz grūtāk savaldzināms(ilgtermiņā), ne uz nakti, kā trusis(kuri šeit vairākumā).
Bet es varu tikties arī ar vidusmēra cilvēku, un justies labi, cienīt viņu, ja vien saskatīšu viņā īstu VĪRIETI.Man materiālais stāvoklis nav noteicošais, tāpat, kā GUDRIEM vīriešiem, sievietes gadi.
Kam gadi, tas nav gudrs, jo nesaprot, ka ragi vien ātri izdīgs.Tomēr savam vīrieša vecumam acīs jāskatās...