Slikta-duda, slikto ietekmi, ja rada, visbiežāk rada tieši apkārtējo cilvēku attieksmes raksturs/līmenis: apkārtēji var palīdzēt labi un var iedzīt kompleksos, vēl sliktāk -- līdz naidam pret visu pasauli, sociopātijai.
Vienkāršs piemērs, kamēr Latvijas sabiedrība bija tumsonīgi mietpilsonīga, grūtnieces masveidā grūtniecību slēpa un tušēja, vismaz vizuāli. Un viebiežāk tieši nīgrās sievietes visindīgāk izteicās par bērnu gaidītājām un mācīja dzīvot, arī ģērbties, viņuprāt, pareizi: tika uzturēta bieži vien plaši negatīva "sabiedriskā doma". Bara psiholoģijas izvēršanai un demagoģijai objektivitāte nav vajadzīga, pietiek ar agresivitāti. Nu laiki ir mainījušies un sabiedrība lēnāk un pārliecinoši tiek pieradināta pie uzskata, ka grūtniecība nav neglītums, no tās nav jākautrējas un arī publiskajā vidē pietiekami bieži parādās gaumīgi attēli ar grūtniecēm. Racionāli saprast, kādeļ grūtnieču tēli iepriekš tika padarīti par nosodāmiem, diez vai izdosies.
Slikta-duad, -- tātad, iespējams, neglītumam nav jābūt objektīvam: neglītuma iespaidu sabiedrībā var radīt mākslīgi.
(Te nu arī pamatojums, kādēļ minēju ka ētiskā takta dēļ TV operatoriem šovā derēja mazāk aizrauties ar -- it kā! it kā, Haijama-x un Kafe-late -- pubklikas vairuma izpratnē mazglītu seju tuvplāniem.)