es izgudroju visideālāko veidu,kā būt visiem apmierinātiem gadu gadiem:jauna meitene apprecas ar veco sakārni, viņam vairs dikti nevajag, bet goda pēc vajag-a meitenei pieredzes nav, un naudiņas vajag. tad nu dzīvojas laimīgi, vecais kraķītis dabīgi izdziest, tad jaunais sku;kēns saprotams ir jau kundzīte pieaugusi, pieredzējusi, gribēšana lielāka, pieredzīte uzkrājusies... un tad prec nost jaunu zaļoksni, kuram nodot savu garīgo mantojumu un seksuālo audzināšanu izvest... tā dabīgi nodzīvo,kamēr kundzīte izdziest laimīgā apmierinājumā... un jauneklis zaļoksnis jau padzīvojis,nobriedis ,un sāk lūkoties pēc jaunā skuķēniņa ,kurai savukārt nodot savu māku un maku utt. un tā vislaik vienādiņ. Un visi apmierināti un priecīgi. Tātad secinu- ka ideāli nodzīvot-vajadzīgas divas laulības. pirmā-pieredzes krāšanai, otrā-nodošanai.