Skan jau braši, bet tikpat skumīgi bija nesen klausīties vienu dāmu, kas pērn kļuva par atraitni, -- agrāk lepna bija: "Es nezinu, kādas tur adreses un neko nekārtoju, -- ja man vajag, es uzsmaidu un mani aizved." Šogad kundzītei tuvumā vairs nav neviena , kam uzsmaidīt -- vecākie apmirst, jaunākie ārpusLatvijas maizēs, bet tagad kājām klibo pa pilsētu, pētīdama, kurās adresēs kurus rēķinus maksāt, jo pabraukt ar mašinu var tikai taisni un priekšu, bet noparkoties baidās un nemāk.
1Palaidniec, lepoties var vienīgi ar dzīviem vīriešiem...