Te pacēlās filozofisks jautājiens - ko darīt ???

kur revolucionāri?
vis apkārt, vien viņi uzreiz jautā, cik maksāsi?

Es par dumju un par senu arī... ai kā tur vajadzētu 30, 40 gadīgus...

Tik-tak... Latvieši nācijas līmenī 20. gadsimtā ir dabūjuši smagu, genofondu ietekmējošu, traumu. Ja saskaitām, cik -- nr. 1 -- fiziski stiprāko pilsoņu apšāva 2 pasaulskaros; cik -- nr.2 -- čaklāko, darbā tikumiskāko iebaidīja un sapūdēja lēģeros, cik -- nr.3 -- izglītotāko, prātīgāko paši aizbēga pamatā uz Rietumiem... plus -- nr. 4 -- un vēl tos klāt, kas pašaizbraukuši 21. gs. sākumā... Iepret nācijas kopapjomam cipari, kuri/kuru kopkvalitātes nācijas genofondu nevar neietekmēt! Vai šaubas vēl par to, ka te palikušas labākajos gadījumos viduvējības un pārpalikumi?

Mariins4x4, es tā vispārēji par zemi kā tādu, bet tu iestūrēji pirmā pagrieziena pā kreisi

Jaunais ir gudrs ar to, ka neies???

Tā tomēr ir bezatbildība un raksturīgā iezīme lai citi domā viņu vietā un rod atrisinājumus.

ube ... Te pacēlās filozofisks jautājiens - ko darīt ???
Te nolaidās atbilde uz filozofisku jautājienu - Voldiņa grāmatā "ko darīt?" atbildi neradīsi.
pie SHIT’ās nabadzības naudu vispasaules revolūcijai arī jākrāj būtu vismaz 762 gadi, 3 mēneši, 2 nedēļas, 5 dienas un 4 stundas 35 minūtes.
bet zinko. var lūgt Dievu, lai kā filmā - šad un tad gadās, ka vieni "sliktie" apšauj otrus "sliktos" un otrādi. izskatās, ka vairākuma valdība nespīd - visas aptaujas, man domāt, ar pakaļdomu, lai notic, ka tā ir, "ņe visovivajetsja" un balso, kā visi.
dinozuri kādēļ izmira - visovivaljisj no alas un tur primāts ar kuvaldu pa galvu. latvieši raduši ņe visovivajetsja.

Ahā, viena atbilde ir;
1. Ņevisovivatsa
2...
3...

viduvējības un pārpalikumi interesants viedoklis,marīn ja mēs tā sāksim domāt,tad jāsāujas uzreiz nost

jāsāk jau atkal rindošana? ņevisovivatsa,man galīgi neder ,vienmēr kaut kur ielienu un pēc tam problēmas

Mēs te vairāk novirzījāmies uz materiālajām vērtībām, tad no otras medaļas puses spriežot,- mēs tomēr dzīvojam ES valstī un neviens mūs te vairs netur kā cietumā! Brauc, kur gribi un piedalies amatu konkursos jebkurā ES valstī. Tas, ka vairumam no mums nav konkurētspējīga izglītība+ vairāku valodu perfektas zināšanas... tā ir mūsu problēma! Bet mūsu bērniem ir un viņiem šī situācija valstī vairs neliekas bezcerīga! Viņi brauks, mācīsies un, iespējams, kaut daļa atgriezīsies!!!

Rozeroze, -- es neteicu, ka viduvējībām un genofonda tehnoloģiskajiem pārpalikumiem nav atlikušas vēl kādas pretošanās iespējas...

pretošanās iespējas ,protams,ka ir... nestrādā vairs ar pilnu atdevi... kurš to var atļauties,tas dara... es to nevaru atļauties... nezinu,laikam dura esmu... vai vēl sirdsapziņa grauž... vai vnk ,man ir darbs,ko nevar darīt pa roku galam... galu galā risinājums ir ļoti vienkāršs<<katram jābūt savā vietā un jāPAdara savs darbs >>... varbūt man novecojusi domāšana

Tik- tak, Mariin - sistēmas te bijušas un ir tādas, ka salauž cilvēkus, piespiež pie zemes un neļauj piecelties.
Nu cik var? 90.gados man bija 20 + gadu un te bija drausmīgs bardaks - ne darba, ne naudas, ne iespēju. Es pametu studijas un aizbēgu uz ārzemēm. Tagad nožēloju, ka atgriezos, varēju dabūt politisko patvērumu, varēju aprecēties, arēju palikt strādāt. Pēc tam likās var uzelpot, sāk sakārtoties lietas, bailes, izmisums, bezcerība ir garām. Fuu... Darbu var atrast vienmēr, atalgojums labs - viss vēl nav pavisam o.k., bet kārtībā. Nav baiļu par nākotni. Bet tagad viss no jauna ... tikai man ir 40 - cits sociālais statuss kā 20 gadu vecumā, es vairs nevaru kā toreiz ar stopiem uz Vāciju braukt, nevaru tā viegli - hi-hi-ha-ha. Man ir kauns. Es negribu Anglijā mazgāt viesnīcā istabas un lasīt izlietotus prezervatīvus. Būs depresija. Es neesmu izdarīga un spēcīga, lai celtos 5 no rīta un visu dienu fiziski strādātu. Mani ne vien izkonkurēs, es būšu beigta. Un man ir depresija no tā, ka dzīves līmenis pa šo laiku ir drausmīgi nokrities. Es gan nevienam nesūdzos, ka ir slikti, priekš kam? Lai ir ko runāt? Es saku: man viss ir super! Domāju, ka daudzi, kuriem liekas viss kārtībā, izliekas. Protams, protams, tā ir manas problemas un daļēji pati vainīga, bet tik un tā... Tie, kas visu laiku bija bezdarbnieki, dzīvoja no pabalstiem, ar simts latiem, iepirkās humpalās, ēda lēto desu - ar viņiem viss kārtībā, viņiem daudz nevajag un ceļš pie sociālajiem dienestiem bruģēts. Grūtāk ir tiem, kuriem jāmaina sociālās iemaņas. Mani nokaitināja Mūra filma par Ameriku, kur viņš rāda kā ģimenēm bankas noņem savrupmājas. Viņiem noteikti iedala tādu sociālo dzīvokli, ka maz neliekas, kredīts tiek dzēsts un bezdarbnieka pabalsts tur arī ir gadu algas apmērā, pēc tam pamazām samazina. Mana paziņa Amerikā dzīvo tirgojot kaut kādas smaržiņas, aizgāja no darba bankā, jo apnika, tā jau otro gadu. Vācijā arī viens puisis jau n-to gadu nestrādā, braukā pa pasauli, jā dzīvo mazā istabiņā, bet ne uz ielas... Man viens pazīstams onkulis jau gados no Amerikas - alkoholiķis stāstīja: " Es vesel gad dzēr un dzēr un tad es staigāj pa māj no vien istab uz otr un meklēj vē iedzert" Es domāju - vou - viņš gadu dzēra, nestrādāja un staigāja pa MĀJU un meklēja PUDELES. Pie mums viņš sen jau staigātu pa izgāztuvi... Ak jā - labākais - viņš teica: "Tad, kad es beidz dzert, es nebij spējīgs strādāt, tāpēc es iestājos augstskolā un studēj" Ha-ha-ha!

un kur vēl tas, ka jaunietis negrib strādāt, piecos gados par vecāku naudu nopērk augstskolas diplomu, bet nopirkt darba vietu vairs nejaudā (kādas muļķības vēl ko radīt). Tad kritizē valdību, ka šamajam strādāt neļaujot. Pavism nesenā pagātnē vēl skandināja, vieni no līderiem studējošo skaita ziņā uz iedzīvotāju skaitu. Kur tad ir to izglītoto cilvēku radītās jaunās darba vietas? Varbūt revolūcija jāsāk ar ko citu?

a mnje ljetac ahota

laaci

Rozeroze... Viena no pretestības formām faktiski jau ir veiksmīgi iesākta. Tā pati aizbraukšana. Man te blakus uz galda pagājušās nedēļas IR-sis: Anitas Braunas saruna ar sociologu Arni Kaktiņu. Arī Kaktiņš runā par vairākām krīzēm, arī par to, ka vispirms morālās krīzes un ekonomiskās = tikai pēc tām. Latvija vispirms ir pats latvietis nevis apdzīvojamā vai apstrādājamā/neapdzīvojamā un neapstrādajamā platība. Visrevolucionārākie ir tie aizbraucēji, kuri paņem līdzi bērnus un kam vecāki jau miruši, -- revolucionāri ar to, ka viņi ārā sapelnīto vairs neiesūtīs, piem. Dombrovska Ministru Kabineta atbalstam ar nodokļiem. Tie revolucionāri saglabā iespējas kā ģimenes/dzimtas commando -- labi sagatavoti/-jušies kaujinieki mazās grupās -- atgriezties labāku vietvalžu gadījumā. Šobrid visi ārpusē esošie, kuri spiesti atbalstīt savu bērnus un vecākus šeit, spiestā kārtā uztur arī ekonomiski nepamatoti augstus siltuma, elektro- & u.c. tarifus, nesamērīgi stutē valdību, kas to nav pelnījusi. Mums par labu jāvērš izdedzinātās/atstātās zemes taktika: šobrīd galvenais = izdzīvot un izglītoties pašiem, izmantojot tos Eiropas un pārējās pasaules resursus, ar kuriem dalās/jādalās visām valstīm, kas plauka tikmēr, kamēr kā uz eksotiem skatījās uz mums, aiz dzelžu priekškara...

sevoja,pt nezinu,ko tev īsti teikt?40 gadi sievietei ir labs laiks... pārmaiņas katrā ziņā ir iespējamas... bet ,ja nav vēlmes,tad neko... kauns,depresija utt.vai tās nav tikai atrunas?vai esi izskatījusi visus variantus un iespējas?

marīn,es palieku savā vietā,apzinos savas iespējas un varēšanas,esmu cīnījusies arī par maizes kumosu un neesmu čīkstējusi. ..par izdzīvošanu un izglītošanos ,piekrītu. ..man jau atkal liekas,ka mēs diezgan sīksti esam,vai tad tas ir tik slikti,vai tad to sauc par liekšanos pie zemes...