Es esmu ievērojusi, ka tie virieši, kuri patiesi dzivo un darbojas kā galvenie ģimenē, it nemaz neuztraucas, kas un kā notiek citās ģimenēs. Iet ka tanki pa savu celu un viņus maz uztrauc apkārtējie.
Autoram tiešam kaut kāda mazvērtiba sēž iekšā.
Jums, sievietēm, ar tādiem, iespējams, ir labi - klausa, dara visu ta, ka sieva liek, algas dienās naudu visu atdod un tad - nāk un lūdz, lai viņam iedod pusdienām, utt., bet no mana redzes leņķa skatoties, tie ir tādi cilvēki, kuru teiktajam nevar ne ticēt, ne uzticēties. Tu, cilvēks, sarunā ar tādu vīrietīti par vienotu nostāju kādā jautājumā, teiksim, darbā. Piemēram, norunā, ka iesit ar viņu kā kolēģi runāt ar priekšnieku par to, ka neapmierina darba apstākļi, alga vai vēl kkas. Vīrietītis māj ar galvu, visam piekrīt. Tu padomā, forši, rīt sauksim šefu uz paklāja un dzīve pēc neilga brīža izskatīsies labāka! A, figu, tautu dēls vakarā pēc darba ar savu lauleni ir aprunājies, un uz darbu atnāk pavisam cits cilvēks - gatavs tam priekšniekam bez ziepēm ielīst. Savu domu ta nav - ir tikai pielāgošanās dzīvei zem sieviņas dūres un viņas dzīves uztveres kopēšana. Nu, vienīgais, lai, savā situācijā dzīvojot, pats sev riebties nesāktu, tādi pa reizei noraujas no dārgās drostaliņas ķēdes un aiziet ar citiem tādiem pašiem piedzerties, pēc tam nāk nolūgties kā tādi suņi, kas samniecei citam nolūkam paredzēto gaļu pa kluso apēduši.. Un vēl papildus visam aiziet pie tā paša priekšnieka un sastāsta par tevi briesmu lietas tipa - es esot gribējis streiku sarīkot, musinot tautu dēlus uz nepaklausību un vēl nez, ko.
0
0