Man ar māti vienmēr bijušas saspīlētas attiecības, citreiz vairāk, citreiz mazāk.Viņa ir ļoti valdonīgs cilvēks, uzskata, ka viņas viedoklis ir vienīgais pareizais un pieņemama ir tikai bezierunu paklausība.Gribēdama salauzt manu gribu, patiesībā viņa tikai mani norūdīja un panāca to, ka 18 gadu vecumā es apprecējos un aizgāju no mājām.Taču ar to viņas vēlēšanās kontrolēt manu dzīvi nebeidzās, sekoja stundām ilgi telefona zvani un vizītes.Mana māte vienmēr, sākot jau no manas bērnības, ir turējusi mani aizdomās par visiem iespējamiem grēkiem (un tās vienmēr bija nepamatotas aizdomas, bet man bija jātaisnojas par lietām ko es nekad nebiju darījusi).Nāca pasaulē mani pašas bērni, bet terors nebeidzās.Pretojos kā mācēju, bet pastāvīgie konflikti atstāja iespaidu, kļuvu nervoza un pārlieku emocionāla.Bērnus audzināt vai aprūpēt viņa nekad nepalīdzēja, kad paaugās, tad viņi bija tikai darbaspēks viņas piemājas saimniecībā un terors turpinājās arī pret viņiem-lai cik čakli un labi viņi strādāja, nekad nebija labi, vienmēr viņa atrada par ko "piekasīties".Un savulaik par visiem bērniem no viņas esmu dzirdējusi, ka viņi ir ar novirzēm(kā nu kuru reizi viņas fantāzija atļāva).Piebildīšu, ka visi bērni tagad ir pieauguši, ar labu izglītību un strādā.Glābdamās no ekonomiskās krīzes un mātes psiholoģiskā terora, dažus gadus dzīvoju un strādāju ārzemēs.Atvaļinājumu, reizi gadā, pavadīju apkopjot mātes mājas apkārtni, jo pati to nevar izdarīt.Esmu vienīgā meita, tāpēc man ir pienākums rūpēties par viņu.Un tā divus mēnešus atpakaļ atstāju savu sakārtoto dzīvi ārzemēs un atgriezos, lai būtu mātes tuvumā.Pa šiem gadiem pāri darījuma sajūta bija tā kā notrulinājusies... jo neskatoties uz visu, dziļi sirdī es viņu mīlu un saprotu, ka citas mātes man nebūs.Bet nekas jau nav mainījies-tāda sajūta, ka viņa ir priecīga nevis par to, ka esmu tuvumā, bet par to, ka atkal ir ko "grauzt".Es nespēju kliegt uz savu māti, taču paciest un neņemt galvā arī vairs nespēju.Esmu novesta līdz nervu sabrukumam.Gribētu zināt vai esmu viena ar tādu problēmu.