Un ko nuns te secinaat no Tavas ieilgushaas gaushanaas par sho teemu???   

Neko, es negaužos, ne prātā. Ko nākas secināt, ka tu izsecinu, ka es gaužos?    
Es esmu dusmīga, es esmu bēdīga, es esmu nikna, bet gauzties? Ha, ha.       Un vispār man tēma, ko gribu to daru    
Man tikai šķiet, ka mēs nekad neizšķirsimies, palikšu mūžīgi precējusies vientuļā māte ar bērnu          

moraalas tiesiibas un mantas- vispaar kaut kaa neliimeejas pirmkaart kopaa, domaaju, ka te autors ir neskaidri izteicies- vienkaarši negrib daliit kopdziives laikaa iegaataataas materiaalaas veertiibas.

labi jau, ja var sarunāt: "ņem Tu televizoru, es ņemu ledusskapi un ej Tu dirst un es eju dirst", bet ne 1-mēr izdodas.

Nu jaa, varbuut viens ir pelniiis vairaak un iedomaajas , ka taapeec viss pieder viņam, bet tas otrs tikmeer ir aukleejis beernus, cepis pankuukas un berzis podus un par to jau nemaksaa, taatad tam nekas nepienaakas?

es savējam atstāju visu kopdzīvē nopelnīto un aizmuku no viņa... Tā jau bij pārdevis visu ko varēja,kamēr biju ārzemēs... Esmu laimīga ,ka tiku no viņa vaļā...    

Es esmu nostājusies uz kara takas. Bet jebkura gadijuma, kad jutīšu jebkadu apdraudejumu sev un savai meitai. Esmu gatava visu pamest un laisties prom.

Vissliktākais clvēkam ir dzīvot ar negatīvām emocijām pret citiem. Jo mūsu fiziskās dzīves strāvojumi, pirms tie sasniedz citus, vispirms izplūst cauri mums pašiem. Ļaunums viipirms saindēs jūs pašu. Un rodas slimības utt. Padomā meitene par to. Ieklausies Astronaut Māras dziedātajā dziesmā par to akmeni ko sviežam otram sejā.
Es zinu ko runāju, jo arī man nodarīja varbūt vēl daudz gaužāk, bet es tam tiku pāri ar smaidu un asarām. Un nudien nenožēloju.

zumcik, jebkura darbība rada pretdarbību. un tā tas ugunskurs skaisti deg. neviens cits jau tavas smadzenes nevar saregulēt. tikai pati. bet tev nav vajadzības. credo- visi vainīgi ir stabils.

ostella - Vissliktākais cilvēkam ir dzīvot ar negatīvām emocijām pret citiem.

manā redakcijā ne Vissliktākais, bet 1-kārši slikti/neveselīgi.

Man nav nekaadu negatiivu emociju, Un ja arii ir tad es taas izladeeju tuuliit un nekaveejoshi. Tas ir daudz labaak, nekaa kratt ruugtumu.    

svētais zumčiks un maita vecis/meitu ģēģers/vai vienalga, kas cits// nu nesanāks ar SEVI sadzīvot... tas vecis jau izdzīvos...
   

zumciks - Un ja arii ir tad es taas izladeeju tuuliit

minimālu buferi jau vajag.

Kaa man patiik, kad tiek pagrizts viss no viena redzes loka... sieviete sveetaa, bet viirietis - visa ljaunuma iemesls... neatkaartoshos veelreiz ko sheit jau rakstiiju, ka ko tad tik sveeta buutne taadu maitu preceeja un beernu veel dzemdeeja... laikam jau gan nemaz tik slikts nebija, ja? Un veel... pati rakstiiji, ka beernu pieskatiija kameer pati pa aarzemeem tipa ciemojies - arii pashas vaardi...
Neesmu ne viirieshu ne sievieshu aizstaave, man tikai riebjas, ja kaads savu tuvaako un kaut arii eks, bet miiljo cilveeku saak kjengaat publisi... manupraat tomeer taa shis konkreetais aprunaataajs tikai izpauzh ko nelabu mums par sevi... piedod Zumcik, bet taadas ir manas domas...
Un neviens no mums Te nav tiesiigs ko spriest kameer nezinaam otras puses redzeejusmu... izrauts no konteksta piedodiet bet visbiezhaak ir saprotams absoluuti aplam...

Zini ko. Daudz kas mums riebja. Man atkal riebjas ka daudzus gadus tiku noķengāta aizmuguriski. Jā, jā. bet es dzīvoju, strādāju, mācījos, smaidīju, dažreiz dabūju pa galvu, jo krekli nebija sevišķi rūpīgi izmazgāti un baroju savu ģimeni. Bet tagad mani svētdien burtiski jau centās aolaupīt. izrādās vēl ir palikusi viena manta, ko viņš ir pircis par savu naudu un uz kuru, lūk man neesot morāo tiesību. starp citu, ja kādu kas interesē sīkāk, var rakstīt tieši man personiski. Es šeit gribu parādīt šo otro pusis, kuru starp citu parasti nevina necenšas publiki runāt. Sakož zobus un cieš. Neviens nav svēts, arī Tu ne - aizkabana, citādu jau tu sen būtu debesīs          

Kad divi tādi cilvēciņi sastop viens otru, tad abiem kādu brīdi šķiet, ka viņš ir visvisvislabākais. Un ka viņa ir visvisvismaigākā... Nez, kur tas viss pazūd. Kur tas ir paliek tajā dienā, kad viens par otru atceras tikai slikto. Bermudu trijstūris... Kamēr abi tādi labi, protama lieta, vāc kopā mantiņas, rušinās un dara ar prieku. Viens priekš otra. Jo nedomā jau, ka tā melnā diena nāks... Ka vajadzēs dalīt. Ka gribēsies rēķināt. Cilvēciski un saprotami. Gan tas, ka vāc kopā. Gan tas, ka pēc pamatīgas vilšanās gribas dalīt un atgūt savējo... Cik korekti, cik taisnīgi un cik pavirši vai precīzi sadala... tas cits jautājums. Viens aiziet, durvis aizcirzdams, un atstājis sievai visu, jūtas laimīgs, ka brīvs. Vēl kāds paņem zobu birsti, apenītes, kādu zeķu pāri un vairāk neko neprasa. Ir arī tādi, kuriem visa iedzīve sastāv tikai no bijušo sievu un sieviešu gādātā. Un kuri domā, ka tas normāli, pareizi. Izspriest un iztiesāt katru konkrēto gadījumu mēs te laikam gan nebūsim kompetenti.

Piebilde. Arī pēc komentiem šeit var secināt, kā kurš vai kura no saviem bijušajiem projām gājis...

Tieši ta cita zuze. Loti labi var redze]et to ko nepasaka, bet pēc konteksta ļoti labi var saprast. Katrs gadījums ir īpašs, lūk man gadijās šadi. Bet es tiešam bizi atceros to labo, kas bijis, to smieklīgo un jautro. Tie bija traki, bet ari jauku gadi, slacīti ar asarēm un piešķindināti ar smiekliem. Mēs esam kapusi Krimas kalnos un bijuši alās, kurām ernotāža zales nestāv pat tuvu. Biji daudz skaita, tagad vairs nav, bet es ticu atkal būs. Es cīnos par - sevi un bērnu. Nekā cita jau man nav.

citazuze - Kad divi tādi cilvēciņi sastop viens otru, tad ... abiem kādu brīdi šķiet, ka viņš ir visvisvislabākais.

nu, dabiski ir patikt patikt un tad cilvēkam gluži organiski sanāk sevi vairāk no labās 1/2-es uzrādīt.

citazuze - ... abiem kādu brīdi šķiet, ka viņš ir visvisvislabākais.

labi, 1X, 2X, kaut 7 - 11, bet nu cik tad var!

   Es nezinu, Hari, cik reizes var, lai vairāk nevarētu. Man nav ne tādas uzskaites, ne praktisko izmēģinājumu.

arī nevedu tādu striktu grāmatvedību. bet nu tā tāda ilūzija ar tiem superlatīviem. ja jau to apzinās, tad jau nav tik traki.