Biju kārtīga meitene.

Tikai šad tad panašķējos kaimiņa āboldārzā, izsitu skolā logu, Līgovakarā ielīdu pa pagrabalūciņu pagrabā pēc alus, bet spundi neaiztaisīju, izravēju gurķus, nevis nezāles, apmētāju Uldonkuli ar zaļiem āboliem, izamntojot paštaisītu lingu, pārbaudīju, vai kaķi, vistas un gaiļi māk peldēt, spridzināju areosola pudeles, skolā vienai kolēģei uz godadēļa piezīmēju ūsas...

Bet vispaŗ jau kārtīga biju.

atzīsties labāk uzreiz, ka daudzpunktu pieliki tikai tāpēc, ka piekusi rakstīt ...

Nu gan rātna meitene biji, bet laikam šeit neviena tāda grēkāža kā es nav, kas 8 gadu vecumā mēģināja vilciena sastāvu nolaist no sliedēm...

Nē nu nebija jau ar mani tomēr tik traki...

Manos laukos vilcieni vairs negāja...
Bet kaut kādus ventīļus mašīnām čakarējām.

Kaimiņa dārzā naktī mētājām ogles no ugunskura, kaimiņu pārbiedējām.
Spokojāmies pie logiem ar svecēm un palagiem.
Pa nakti gulējām sienaugšā, kad mamma mājās aizmiga, tad lavījāmies pie draudzenēm, kuras arī sienā gulēja, tad no rīta agri atpakaļ.

Skola no mājas bija 5km.Dzīvoju internatā, Bet pirmdienas rītos, no mājas izejot ap 8.00 reti gāju pa vistaisnāko ceļu, skolā ierados uz dažām pēdejām stundām.Pa ceļam apciemoju gan draudzenes, gan meklēju jaunus ceļus; jau tad manī bija tāds vides pētnieka un klaiņotāja gars, kas pamazām pieauga spēkā un pārauga profesijā.Parasti mamma tomēr jūdza zirdziņu un nogādāja galapunktā.

Atceros, ka bērnībā ar kaimiņbērniem spēlējāmies vīros un sievās. Sieva parasti bija stāvoklī, bet vīrs bija dzērājs, vazaņķis un vēl viņam noteikti bija brūte. Visi nedarbi darīti kopā ar zēniem, ne ar meitenēm.

Pilnīgi nejauši tumsā tomāts ieskrēja sienā

Nez vai lielākie nedarbi, bet bērnībā bija gana daudz nedarbu gan :P reiz pie omes laukos 4 gadu vecumā ar māsicu akā piemetām zāli un tad gan bija tracis tāds, ka ne tikai ar žagaru pa dupsi, bet istabas arests uz veselu dienu :D Atminos, ka aka bija dziļa jo dziļa un nebija mums ļauts ieiet akas mājā, bet tak ir tā, ja neļauj tad jāielien. Kaimiņu tante lamājās tā, ka rībēja visa pamale... :D

Lai mani nenoķertu ar žagariem rokā, es vai nu palīdu zem lielās gultas, no kuras pakašas mani nevarēja izķeksēt, kamēr biju maza, vai uzlīdu kādā kokā, vai savācu grāmatu, deķi un ieruušinājos siena šķūņa dziļākajos kaktiņos pie spraugainās sienas un lasīju...
Kamēr lielajiem dusmas pāriet...

bij man gadi 13 vasarā sagribējās uz ezeru, riteņa nebija, bet brālim bija žigulis, nu i kamēr brālis guļ, es ar žiguli pa tetertakām uz ezeru, atbraucu atpakaļ, a sētā menti, brālis pamodies, mašina nozagta... tik labi augstlēkšanā laikam nebiju startējusi ne pirms ne pēc tam

Ha, ha... labs!:)

Gadus es gan vairs neatminu, bet tie bija tie, kad sāka lūrēt vidjikus mājās. :)))) Nu tak interese liela ko tie veči tur pa vakariem kaimiņu mājā tusē pie aizvērtiem logiem. Mēs pa slepeno aizlīdām, bet ak vai ne pa vienu loga sķirbu neko neredzējām! :((( :)))) izdarījām nedarbus... nolaidām ričuku riepas mīkstas un prom mājā :P Otrā rītā sākās pats interesantākais, kad kaimiņš atnāca un mums pajautāja... Ko tad meitenes tur gribēja redzēt... lieki teikt, ka bijām sarkanākas par bieti!

Es atradu un izēdu visu kas salds un kas noslēpts. Nez kāpēc vienmēr atstāju dažas konfektes kastē un tās vairs neaiztiku. Kondensētam pienam izsitu caurumu, kad gāja uz beigām, uzlīmēju papīriņu un apgāzu otrādi plauktā... ak vai... pārpalikums iztecēja, viss plaukts lipīgs.

par tiem kondensētiem pieniem, ;D tājos laikaos tak tā bij blata manta, mana māte cepa kūkas, un pa blatu veselu kasti dabūja, da i paslēpa pieliekamajā, mēs ar brāli, ar izsitam caurumu izsūcam un atliekam smuki atpakaļ. pienāk tā diena kad jācep kūka, kaut kada lielam činavniekam, nu kad māte to kasti pacēla... no tā laika, es uz pilnpienu i skatīties negribu, i ne tik cik kapejai piepilināt... brālim es domāju krustiņus un nullītes uz muguras varēj spēlēt...

brālis par mani 7 gadus vecāks, uzņemas vainu uz sevi...

Bet man patika vēlēšanas. Tad kolhozā skanēja mūzika, varēja dabūt indiešu šķīstošo kafiju un es drīkstēju uzvilkt jauno pupaiku.

puPaika ... tas gan laikam viens labs apģērba gabals

es nozagu savai tantei graamatu Sniegbaltīte un septiņi rūķīši 1959. gada izdevums ar brīniš’hķīgajam S.ŠKOPAS ILUSTRaacijaam

joprojaam ir saglabaajusies, kaa lietiskais pieraadijums