Matador, -- vai nekļūdījies mazliet, sakot par sevi: zem laba vadītāja... Tavā -- hetero taču, vai ne? -- labāk "zem vadītājas", tomēr?

... mariiin..:))))
Sasmējos!

bitesmate | 27.10.2010. - 21:37:20

Manai meitai ir 20 gadi, studē, meklē darbu. Darbā neņem, jo nav darba pieredzes. Cilvēkam ir gan vēlme, gan atbildība. Kā viens jauns cilvēks var gūt pieredzi, ja viņu neņem darbā. Vispār jau ņem, bet... visādos masāžas salonos ar erotisku pieskaņu. Bet, ja negrib tādā sfērā strādāt? Sēdēt mājās? Braukt prom laimes meklējumos? Gribētos atrast kaut vienu darba devēju, kurš ir gatavs iedot darba vietu( un cilvēks ir gatavs i grīgas mazgāt i traukus), lai jau tam cilvēkam ir tā darba pieredze, pat neskatoties uz to, ka valstī ir bezdarbs un krīze.
Šajā sakarā NVA ir īpaša programma, kas iesaista cilvekus, kuriem nav darba pieredzes īpašās praksēs, kur arī maksā algu. Tas var kalpot par labu atspēriena punktu. Man arī 12 cilvēciņi tādi strādā, algu maksā NVA, mēs apmācām viņus darba gaitās... varbūt meitai ir jēga pamēģināt.

starp "pieredzes" un "īpašas" jābūt komatam :)

Mariin,tieši tamdēļ,lai izbēgt no šādiem pārpratumiem es pievienoju pēdiņās ,lai gan,esmu bijis arī "zem" vadītājas

Matador, ... un "virs"?

Tikai profesionālos nolūkos

Pareiz un labi: Tu šobrīd, iespējams, veiksmīgi precēts. Congrats! -- Vīrišķīga atbilde. Prōzit!

Ja darbā jāpakļaujas bezierunu priekšniecībai,kurai pie tam vēl ir personīgās ģimenes problēmas, ir ļoto ļoti grūti.Katrs cīnās par savu darba vietu kā māk.
Noder draugu būšana,aprunāšana,lišķēšana,izdabāšana un grūti tam,kurš to neprot vai negrib pielietot.
Kāds tur darba prieks...
Par jauniem cilvēkiem darba jautājumos -pirmkārt jau viņi ir morāli jāatbalsta,otrkārt,ja Latvijā darbs nespīd,ir jālūkojas ārpusē.Darbs ir gan pašapziņas ,gan izdzīvošanas jautājums.Lai cik tas arī skumji būtu.

Kas tad skumjš - sen tak saka,ka darbs no pērtiķa izveidoja cilvēku

Par skumjumu es domāju izbraukšanu no Latvijas,jo ne katrs jau to vēlas.

Matador... bija arī turpinājums: "... un no cilvēka taisa zirgu."

Nu gluži brīvo profesiju es negribētu - nepatīk naudu skaitīt. Pieciešu , ja tās ir mazāk , bet rēķina kāds cits. Protams , ja naudas pietrūkst , tad piepelnos , bet stabilitātei jābūt garantētai.Esmu izteiktā sieviešu kolektīvā , bet katrs dara savu darbu , un ja nevēlas , cita citu pat neredz. Ar kolēģēm nedraudzējos brīvajā laikā.

Es ar savu tagadējo kolēģi pazīstama esmu vairāk kā 30 gadus, reizēm pēc darba izbraucam abas kādu līkumu ar riteņiem...

kas tik te neatklājas, kā daži te savus amatus ieguvuši regulāri zem vadītāja esot! tagad man tā visatļautībā top saprotama!

kenta | 29.01.2011. - 14:01:20

Par skumjumu es domāju izbraukšanu no Latvijas,jo ne katrs jau to vēlas.


klau!
kāda tev profesija?
Es kā (skroderis būdams),nekad neesmu atlaists no daba(esmu braucis acīs šefiem un ta’... )
Galvanais ir tas,kā tu sevi nostādi:)Darbu vienmēr var atrast.
==========
Tagad man amats cits.Bet izdoma vajadzīga.
Monotons darbs mani nogalina:)

satan: "Galvanais ir tas,kā tu sevi nostādi:)Darbu vienmēr var atrast. "
Atrast var, taču cepuri nost to priekšā, kuri spēj mainīties laikam līdzi (ekonomiskā situācija pasaulē, valstī, tehnoloģiju maiņa, gadi, pieprasījums, konkurence utml.) un turpināt savai sirdij tuvu darbu, rodot jaunas peļņas iespējas

Nu katrs jau tomēr izvēlas to, kas viņam nepieciešams: vadīt vai pakļauties, radīt vai izpildīt, vienatnē vai lielākā/ mazākā barā, varbūt mazākus, taču regulārus ienākumus vai mainīgus, darīt to, kas patīk vai strādāt naudas dēļ, strādāt valsts struktūrā vai privātā... galvenais jau to nedarīt ar gariem zobiem, jo tāds kolēģis neviena mārrutka pēc nav vajadzīgs. Ja arī strādā naudas dēļ, tad vismaz motivē sevi: Es gribu nopelnīt šo naudu!
Vai tad tā nav? Tad dari un nebesī visus sev apkārt!!!!!!!!!!!!!!!!!

Ja ir darbs kā hobijs un vēl daudz saņem par to - tad ir ideālais variants. Bet tā bieži nav...

Jā, Ube, tas ir mans gadījums un tā tiešām ir liela laime.