Es laikam tāds spītīgs,pārāk neiebilstu ko šefi ir teikuši bet vienmēr izdaru kā pats domāju būtu labāk un vēl jau neesmu atlaists..:))

Tā kā manos darba pienākumos ietilps arī darba rezultātu novērtēšana,kas turpinājumā atsaucās uz darbinieku atalgojumu,tad varu pateikt vienu,man ir sarīgs darba rezultāts un mierīga atmosfēra darba kolektīvā. Ir zināms konkrēts darbs,kas japadara,tāpēc kopīgi sasēžamies un izvērtējam labāko veidu kā to izdarīt. Kas attiecās uz menedžmenta pusi,tad man 2x atkārtot nepatīk,jo cenšos izteikties gana loģiski un saprotami.
Laikā,kad biju padotā kārtā,mute ciet nestāvēja,kas noveda pie konflikta ar priekšnieku,un man prom ejot šis bija ļoti priecīgs un smaidīgs,vēlot visu to labāko un veiksmi. Tagad, satiekoties, varētu padomāt,ka šis man baigais čoms... vismaz no viņa attieksmes
Ļoti grūti strādāt,ja vadītāju ikdienā stipri ietekmē ēmocijas un garastāvokļa maiņas,un pēc tā tiek vērtēti darba rezultāti.

Matador, bet iedomaajies kaa ir sieviesu kolektiivaa, kur prieksniece dikti emocionaala...

Man nav jāiedomājās,es zinu... paldies Dievam ne pēc personīgās pieredzes... Tas totāls murgs!

Piekrītu ,ka murgsmatad/
Nu ir tie STĀŽI,ir.

so
/nomainu klavu:P/

Kaa izejot kara lauku sausaam kaajaam... Ruudiijums ne pa jokam...

Pie kam,pilnīgi nevajadzīgs... rūdījums. Reāli cilvēks nespēj būt profesionāls,bet pārējie no tā cieš.

Bet parasti jau tas cilveeks domaa, ka ir visprofesionaalaakais...
Nu vajag jauktu nkolektiivu, ai kaa vajag! Bet reaali viiriesi tur ir retums.

Mana darba rezultāts ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis, no manas profesionalitātes, no manām zināšanām, no manām spējām risināt problēmas, ja tādas atgadās, un galu galā no manām personiskajām īpašībām un šarma

Nu sieviesu kolektiivaa labaak to ssarmu nemaz neraadiit...

Atzīšos.
Patreiz privātajā esmu baigais sliņķis.
Tas nenozīmē,ka klientiem būtu problēmas!Darbs tiek izdarīts,bet sava"blatnija" ir.
Gudrs palicis:) Brīžiem par daudz:P

Ub, man nav kolektīva, Tu tak zini Es nemaz nezinu, vai es tagad vairs gribētu strādāt kolektīvā, visticamāk ka nē, ne sieviešu, ne vīriešu. Tas, kurš baudījis brīvības sajūtu, vairs labprātīgi būrī nelīdīs

Katrā gadījumā,nopietni strādāt sāku~23 gados.(a varbūt vēlāk)
Tad arī bija pirmais ES darbā.

Ube! Tev -- bieži attapīgajai! -- tiešām taisnība: jo sievietei sieviešu kolektīvā vairāk šarma, jo lielāks risks iekļut nepatikšanās -- aprunāšanā, skaudībā, utml. ... Kā meitenīšu daiļslidošanā, kur kopējās ģērbtuvēs iznīcina konkurentes tērpus, saplēšot kaut vai zeķubikses...

uiii... es reizēm mēdzu pateikt priekšniekiem, ko par viņiem domāju, tiesa nu jau krietni retāk

Pēc maniem novērojumiem un pieredzes vīriešu kolektīvā,ja arī nonāk līdz spriedzei,tad tikai tāpēc,ka veči sāk mērīties ar krāniņiem,bet stipri profesionālā kontekstā,savukārt sieviešu konkurence balstās tīri uz privātām lietām - sieviete redz otrā konkurenti kā otru sievieti nevis kā spējīgu vai nespējīgu kolēģi... t.i. bieži "atvelk mājās uz darbu"

Sestdienas dienā par darbu...

rīt algas diena... kurš(-a) vēlas pielikumu?

Matador... :) Loģiski... Tādēļ cenšos no kolektīviem izvairīties, cik vien var: mazāk "kolēģu" visdažādāko tuvumā = mierīgāka un rezultatīvāka strādāšana. Labs darbs, ja pats par to dažādi un pietiekami rūpējies, pašam palīdzēs: kolēģis, kam esi palīdzējis, -- ne vienmēr, vēl trakāka riska vide ir sievietes -- gan darbā, gan izklaidē: visu laiku jāuzmanās -- kā mīnu laukā ar dažādas kvalitātes, ražotāju un paredzētās/pašam nezināma mērķlietojuma mīnām... var j**ņīt, var nej**ņīt...