Vai jums nešķiet, ka šim tirgum nav ne gala ne malas? Cik bērnu, tik audzināšanas metožu. Un katrai mātei tā savējā šķiet pareizākā. Ja vien, protams, viņa par to vispār aizdomājas Ir plusi un mīnusi katrai metodei. Ir argumenti un iebildumi katrai rīcībai. Ir bezgala dažādi sadzīves apstākļi un praktiskās iespējas. Ar to visu nākas rēķināties.

Nē. Katra paņem audzināšanas modeli no savas mammas.
Tu tak netabildēji par to šausmu.

jebkurai tēmai nav ne gala, ne malas, cik cilvēku, tik variantu. Līdz ar to sadaļa - diskusijas ir likvidējama

Ne vienmēr, Tik- tak. Ir, kas no mammas paņem modeli, kā NEVAJAG darīt
Un par šausmu... nu pamodelē pati. Padomā. Vai nu man visu jāsagremo un jāatrij. Priecāšos, ja Tev izdosies.

Jā, paņem kā Nevajag... bet, neko citu nav ko likt vietā, padomā par to.
Man ir savi piemēri, atšķirīgi no Tavējiem, tāpēc, inde nevietā.

Bitesmāt, taisnība. Tomēr es nezinu nevienu citu tēmu, kura varētu turēt līdz bērnu audzināšanas sarunām Šajā jomā sevi par guru iedomājas katra, kura kaut vienu izspiedusi Un tas neglābjami noved pie strīdiem. Jo piekāpties un kļūdas atzīt nav populāri

Vai ne?

Draudzīga piespēle jau nav inde, Tik-tak. Tu redzi to, ko Tev gribētos redzēt.

Nē, es lasu. Un Tava šī piespēle nebija piespēle.:) Tas bija apbružāts teiciens, kurš neko daudz nenozīmē.

versij, ja kas, es toč nestrīdos, pat ar to, ka esmu izspiedusi divus un veiksmīgi izaudzinājusi. Bitesmāte tikai izteica savu viedokli. Un tā jau ir, katra māte uzskata savas metodes par pareizām esam

Roze, Tev šodien kaut kā velk un velk uz kašķi. Bet man negribas.

Tu kaut ko pasaki un neatbildi uz jautājumiem par teikto. Muldies par atgremošanām utt., nu ta ko man darīt? Kāds kašķis. Man bērni lieli, Tev ar. Kurā vietā bremze atbildēt?

Jūs sakaujaties vēl priekš pilnas laimes

Nav bremzes atbildēt. Ir bremze pavērot pašai Nešaubos, ka arī Tu esi ievērojusi visu to, ko turpmāk teikšu. Jauna meitene stāvoklī nereti skaļi šausminās- ah, ko es darīšu, es nezināšu ko ar viņu iesākt. Ah, kā būs ja būs puisītis, nepratīšu viņu kopt... Bet pienāk laiks, rodas tā saikne starp māmiņu un bērnu un viss nostājas savās īstajās vietās. Nezinu, kā pareizāk teikt... automātiski? Zemapziņā? Impulsīvi? Instinktīvi? Bet nostājas. Māmiņa bērnu uztver, jūt, saprot. Spoku bērnu un tā kopšanu nelasa, vai lasa tikai pašā sākumā. Pēc tam vairāk paļaujas pati uz sevi. Un tieši tā- JŪT. Ja pārāk netraucē matronas, nonnes un babuļi ar savu iejaukšanos, pamācībām un neskaitāmajiem padomiem. Ar vecu dzemdētāju, manuprāt, ir kritiskāka bilde. Pirmkārt, sieviete daudz ilgāku laiku ir dzīvojusi tikai sev un ir daudz egoistiskāka, vairāk ieciklējas uz to, kā VIŅA jūtas, nevis kā bērns ( oi, par vīru nemaz nerunāsim ). Otrkārt- nav ne tā enerģija, ne darbaspējas, ne pacietība, ne fiziskā varēšana vairs. Treškārt- šie bērniņi, kad paaugas... mēs redzam staigājam ne mazas meitenes, ne mazas sievietītes, bet mazas vecenītes. Gan izskata ziņā, gan uzvedības modelī, gan pēc rakstura.
Ar to visu gribu teikt, kair nesalīdzināmi vieglāk just otru cilvēku, kad ir iespējami mazāka gadu starpība.

versij vai tavā uztverē arī 24 gadus veca dzemdētāja ir šausmas,manuprāt,kas līdz 25 ir O.K. par tām,kas pēc 30 nedaudz pasmaidu ...

Un par tām kam pēc 40, palaidniec?

sorry,tā jau ir novirze...

1palaidniece, nevar visu bāzt vienā maisā

Šajā aspektā piekrītu Palaidniecei pilnībā.

ā, tad man jāsaka savai mātei, ka ši’ir ar novirzēm, ka trešo bērnu laida pasaulē 41 gada vecumā, ja, palaidniec?