ja vecaaku starpaa nav viss kaartiibaa, taas arii var buut bailes.Beerns zemapziņas liimenii juut, ka bruuk viņa ģimene un liidz ar to drošiiba.Taapeec viņš veel jo vairaak grib atrasties tuvaak vecaakiem.

matador, droši vien tev pašam iešaavaas praataa šis jautaajums- ko tu vispaar zini par beerniem...

junona... jā, es arī līdzīgi domāju. Nav bērnam drošības sajūtas, tāpēc nemierīgs. Vecāki nespēj to nodrošināt. Un tiešām, nedod Dievs, sāks ņemties ar kādiem nomierinošiem sīrupiņiem, lai bērns netraucētu.

Bruuka,kā man patīk,ka Tu labāk par mani zini kas man prātā iešaujās un kas nē :)
Tu esi vienreizēja sieviete,būtu vēl labāka,pat izturēt vairs nevarētu

nevis siirupiņi, bet tejiņas- viigriežņu, piparmeetru.

Taapat kaa tu zini, ko es teikšu...
Redzi kaa, mees viens otru bez vaardiem saprotam...

kad ’’bērniem’’ ir bērni tad pieļauju,ka grūti saprast ko grib viņu bērns, ...

Es neteicu,ka es zinu,es teicu,ka gaidīju un tas nu balstās uz ilgtermiņa novērojumiem Tavā komunicēšanas stilā

1palaidniece,arī tiesa :)!

Skrūvgriežņu, uzgriežņu un vīgriežņu. Nu ja.

laulatie ari viens otram nonejem energiju..blakus guljot..
man beerns kameer bija mazs biezi vien atnaca un guleja blakus UN... pienaca bridis kas vairs ij pieskarties nedriksteja
mazak vajag visaadus psihologus murgus lasiit..
un teorijas..
prakse ir citaada

Tu esi ko lasījusi par bērna/mātes tuvumu pirmajos dzīves gados? Tagad.

Piekrītu. Nemiers, tieši tāpat kā slimības, starp citu, ir bērna zemapziņas diktēta rīcība, lai vērstu uz sevi vecāku uzmanību, vecāku maigumu, rūpes.

es tikai zinu ka ja beerns auro..cauram naktiim (ka bija man) un ilgi bija..
un ja tas ka es vinju panjemu balkus un tas nomierina..
tad ta ari dariiju..jo tad Tu esi gatavs darit da jebko

neliela trauma dzemdibas,kas bija jaarste ar MILESTIBU un maigumu..
un tiesam izarsteejas..

Bet protams. Tā ir visa viņa drošība un miers.

kad ’’bērniem’’ ir bērni tad pieļauju,ka grūti saprast ko grib viņu bērns
Varbūt. Un varbūt tomēr ne. Kad vecai dzemdētājai ir bērns, šausma ir daudz lielāka... ( replika no malas )

... par to enerģijas atņemšanu ar zinu-un, no savas mammas, bet tas ir stāsts par to, ja bērns guļ blakus ļoti vecai omītei vai vecvecmammai... mana mamma strādāja ,,nakts,, bērnudārzā un tad es , paliku ar vecomammu , viņa bija dikti dusmīga, ka no rīta atrada mani blakus vecmammai(viņai ar tā bija vieglāk mani pie miera dabūt )...

Kāda būtu tā lielākā šausma?

Nus, manējies ar līdz pusgadam raudāja, un es tamajā laikā staigāju autopilotā no negulēšanas, bet pēc pusgada, kā ar roku noņemts. Neatzīstu bērna gulēšanu blakus. Jā, bērns var būt blakus līdz tam, kamēr iemieg ( un ne jau katru vakaru), bet pēc tam bērnam ir jābūt savā gultiņā. Man rados tāda mamma ir, kas ar bērnu gulēja aš līdz kaut kādiem 10 gadiem. Tas nav normāli