sevoja... kaut ko Tu te provocē atkal.
Nekā nav... nu kā tad nav! Mūra plīts ir, darbs un aizraušanās ir, bērni ir.
Un vēl, cik saprotu, lieliskas zināšanas ,ko daba var dot un kā to izmantot.
Neko šausminošu te nesaskatīju, viņai ir tāds dzīvesveids un bērni no sākta gala ir kopā ar viņu. Laukos jau neko savādāk arī nav. Es atceros, kad pašai drebuļi skrēja, kad lauku kaimiņiene, būdama 7. mēnesī sienu ar dakšām uz vezuma cēla, mierīgi, smags darbs visu laiku. Viņa tā pieradusi. Varbūt, mierīgāk, kad vēl zīdainis, bet arī, lauku darbi jau negaida, dienišķais ritms un viss.
Te tomēr uzsvars uz harmoniju, dzīvesveidu un dzīvesprieku. Nav nekā no nolaidības un alkoholisma, kas iegrūž purvā.