... vispār jau tai dzīvē jestri iet... laikam, bērēs to tik uzzinam, kad nu visi runāt sāk... mana mamma nemaz neesot vectēva meita, omei brūtgāns Ansītis bijis, kas viņu bezgala mīlējis... bet, opis ,savukārt, savu meitiņu-pastarīti, kas nav viņa īstā meita, mīlējis ļoti un visās dzīves gaitās līdz bijis... naudu slēpis, lai ģimenei pietiktu, jo ome visiem aizdevusi, kam nav bijis slinkums aizņemties... a, finālā , es maza būdama, to naudu vāgūzī atradu-žurku sagrauztu...
...
... nu, ar visu šito garo penteri gribēju teikt... nu, nav lemts mums otra dvēselē ielīst... kas, vienam labs, otram-slikts...