Atceros, darba vietā kur reiz strādāju- radošs darbs ar krāsām,- laboratorijas vadītājs bija arī auto gonščiks. Sūkstījās, visādi konservatorijas absolventi salīduši ražotnēs, pasūtījumos dodot, gudri spriež un izvirza prasības lietās kur pašiem sajēga kā Dosjai- nu, reizēm ļoti kā principiālis uzvedās. Reizēm tas bija vietā, bet pats darba raksturs prasīja konsekventu nosvērtību, un tas gonščika raksturs darīja savu- bija pasūtījumi, kuru izpildes gaitai klāt to nevarēja laist. Malipka atzīst presingu, bet, teikšu, neviens no mums nav laimīgs, ja nonākam pie kāda, kas ne savā vietā ar varu iebīdīts maizes un izdzīvošanas pēc pa roku galam to lietu dara, klusībā pie sevis vienā brīdī uz kapiņiem visus pasūta..
Slikti, ja tās nevietā noraidītās domas vai sajūtas aiziet pagrīdē. Ar laiku var sprādzienu piedzīvot, to atzīs ne viens vien psihologs.
0
0