atceros..(tas bija tik sen atpakaļ).,vakarā ejot mājās,saku kolēģei-šodien neizdevās darbā atpūsties.   ..viņai acis uz kātiņiem-es paskaidroju,ka mājās mazi bērni... strādā slodzi un vairāk,bet    darbs man ir arī kā aicinājums un to strādājot,atpūšos... bet šodien b ija jārisina arī tās lietas,kas uz mani neattiecas..   .tagad esmu kļuvusi gudrāka... cilvēks ,kas cenšas atbildēt par visu,ir bezatbildīgs... ir jāprot iemācīties deliģēt varu..(.sadalīt pienākumus)

ir viena ļoti svarīga lieta-   gatavojos tam laikam ,kad būs jāiet pensijā(par to sāku piedomāt,redzot,kā veicas kolēģēm,kas bez darba <<nevar elpot>>)... ir vīzijas,ko darīšu tad(protams,arī mazbērniņi )... lai nesāpīgi sagaidītu un pavadītu to laiku.

..ir veel ceturtais -- no vientuliibas paliidz izsargaaties...

Es nesaprotu to par garlaicību. Visam pārējam piekrītu.

vispaar -Volteera teiciens ir novecojis...

mani netikumi un trūkumi ar mani saauguši, kā darbs var izsargāt no tiem    ???
ir arī brīži ,kad darbā ir garlaicīgi   ..tā, ka nevaru piekrist Voltēra apgalvojumam   

Bet jāatceras, ka cilvēki, jo sevišķi vīrieši, aizejot pensijā nodzīvo vairs ļoti maz...    
Kāds tam varētu būt iemesls???
Ne visus māc trūkums, bet lielu daļu - nevajadzības sajūta, kas rada depresiju un slinkumu. Sekas - mazkustīgs dzīves veids, alkoholisms utt   

nu sievietēm vienas rūpes .vīriešiem citas... tāpat dzīves likstu novēršanā... metodes atšķiras... un vēl jau tā asins apmaiņa... noteiktos procesos

Es tāpēc mācos fotografēt, būšu veca... ar fotoaparātu skraidīšu pakaļ tauriņiem, putniņiem...

Man varbūt radīsies laiks izlasīt savu grāmatskapi...    

Tā pensija tik ļoti attālinās, ka nemaz par to vēl nedomāju... :( Bet nu garlaicīgi gan nav bijis ne vienu mirkli... vismaz.:)

... man ,lai lasītu,vajag mieru... tad ,kad lasu,lai kaut zemestrīce... tāpēc..laba doma,ube,ņemšu vērā... fotogrāfēšana ar nav peļama... esmu sākusi niekoties...

Dārzs, grāmatas, internets - nu ka ta vēl vajag?   ... nu jā, arī mazbērni tak...

Vēl līdz tam jānodzīvo... un izskatās, ka tas nebūs viegli.;)

Pilnīgi piekrītu autores citētajam apgalvojumam! Darbs, gandarījums, tikums! Superīgas vērtības. Diemžel bieži vien DARBS jauc ar atsēdēšanu darba vietā!    

   žēl, kad tikumu dalija, mājās nebiju   

Nu par atsēdēšanu darba vietā jau nu vairs nevienam algu nemaksā... nākas strādāt arī...    

Nu man darbs ir arī prieka avots. Es uzskatu, ka tā ir liela veiksme - pelnīt naudu ar patīkamu darbu. Man ir daudz kolēģu, kas šo darbu dara naudas dēļ, un rezultāts nav tas pats veiksmīgākais. Cilvēki nav mašīnas, viņi jūt, kad darbu dara ar prieku, kad pienākuma pēc.

rozeroze - jāprot iemācīties deliģēt varu..(.sadalīt pienākumus)

es teiktu 1-kārši "iemācīties deliģēt pienākumus".
sorry, manā gadījumā neiet cauri, jo daudzi darbi tādi, kurus, kurš nu prot, tas dara. un nu es tāds cilvēks, ka ja redzu, ka cilvēki kā miliči spuldzīti skrūvē...    pats vainīgs, saprotama lieta.

Es A nesaprotu to par garlaicību. personāli man 1-mēr, arī, kad esmu 1 ir i ko darīt, ir tā iespēja padomāt par dzīvi un mākslu un parunāties ar patiesi inteliģentu cilvēku!    

spare1 - nevajadzības sajūta, kas rada depresiju
man nav. un necik biezā kārtā maizes darbs man nerada saj’utu, ka esmu nužņiks (nozīmē vajadzīgs cilvēks    ), jo raugi - visu, vai vismaz 7/8 tā, ko daru, jebkurš, kurš nav plānprātiņš kopš ieņemšanas brīža, varētu paveikt. vismaz, kamēr tikai ar tiešajiem pienākumiem nokrāmējos. (strādāju darbu smagi zem savas kvalifikācijas   ) cita lieta, ka par SHITādu naudu jebkurš, kurš nav plānprātiņš, būtu ar mieru tikai atnākt pačurāt sev izdevīgā laikā.    

He - dažiem tauta.lv tieši palīdz izsargāties no garlaicības darbā         ...