Par zaķi vairs nerunājam, labi?
Runājam par to, kas mums palīdz izsargāties no viena, no trim, Voltēra minētajiem, esošajiem ļaunumiem - no garlaicības.
Ezītis nokļuvis svešā mežā. Ierauga, guļ zem egles Zaķis sapīpējies. Zaķis šim saka:
- Sveiks, Bebra kungs!
Ezītis sāk pukšķēt:
- Es neesmu Bebrs, esmu ezītis!
Zaķis šim nenotic. Iet abi izšķirt strīdu pie Vilka. Vilks arī sapīpējies, ierauga abus un sauc:
- Sveiks Zaķi, sveiks Bebra kungs!
Ezītis sašutis:
- Es neesmu Bebrs, esmu Ezītis!
Vilks nenotic. Iet visi trīs taisnību meklēt pie Lāča, tad pie Lapsas ... Visu mežu apstaigājuši, bet Ezītis savu taisnību nedabū. Beigās visi nolemj iet pie Pūces. Aiziet un saka:
- Ei, Pūce, tu esi visgudrākā. Pasaki, kas viņš tāds!
Pūce paņem Ezīti klēpī, ievelk dūmu, nopūšas un saka:
- Tad tāds Tu izskaties, Ziemeļbriedi!