Ja cilvēki ir saprātīgi , tad arī tā rīkojas . Ja nav sanākusi tā kopdzīve , tad nevajag par visu varu censties salāpīt kā izirušu zeķi , vai uzsildīt kā vakardienas zupu . Labāk šķirties ar godu un bez naida . Un satikties kā draugiem . Bet par bērniem gan jāgādā , kamēr tie sasniedz pensijas vecumu .   

Jā Merkur! Zinu puisieti ap 40, kurš tā arī dzīvo no māmiņas pensijas... un nedzer un nepīpē... un guļ bezmaz vai uz bērnu dienu dīvāniņa... bet nupat māmiņa paliek veca un šamais meklē sev brūti, var būt arī gados vecāka, lai tikai būtu regulēri mēneša ienākumi... viņam tiešām pietiek ar pašu mazumiņu...

Manuprāt juridiski nesakārtotas attiecības liecina par to, ka cilvēks pats ir nesakārtots pēc savas būtības. Ja reiz attiecības un ceļi ar bijušo laulāto ir pašķīrušies, tad ir tikai normāli un pareizi, ja viss juridiski tiek sakārtots. ir dzirdēts, ka cilveks formali šķīries, juridiski šķiršanos nesteidzas nokārtot, lai viņam būtu sava veida alibī, kurš liegtu stāties jaunā laulība. Un nevienam nav noslēpums, ka šajā jomā grēko sevišķi vīrieši. Manuprāt tāda rīcība liecina tikai par cilvēka gļēvumu, vai nespēju atzīt savu mazdūšību.
Man reiz kāds profesionālis izteica tādu sakāmo: "Ja gribi veidot jaunas un stabilas attiecības, tiec galā ar pagātni, sakārtojot to. Kamēr jaunām attiecībām nebūs atbrīvota vieta, tikmēr cerēt, ka tās būs stabilas nevajadzētu."
Bet bērni ir mūsu turpinājums, kāds nu kuram tas ir un ar noliegšanu vai atzīšanu nekas nemainās, jo bērni nav manta, bet gan cilvēki!

vēl gan tas ir saistīts arī ar finansu resursiem, attiecību sakārtošana juridiski neprasa nemaz tik maz... ja vēl kādi īpašumi dalāmi, tad tas ir stipri padārgi...

Mani tāds neīsts zīmog vienkārši spiestu nost - nu nevarētu tā dzīvot. Patīk harmonija visās lietās, arī papīrbūšanās    

Manuprāt, pārāk viegli un ātri šķiras. Neviens negrib papūlēties saprast vai izprast, pieciest kaut ko. Tie kas gadu desmitiem kopā nodzīvojuši, jau arī daudz ko piedevuši, rūgtumu norijuši. Sliktais jāaizmirst un jādzīvo tālāk, jo leiputrija nekur negaida. Tomēr dažreiz vīriešiem ir pat izdevīgi, ka skaitās precējies, izgudro sev visādus aizbildinājumus. Manta arī nav jādala.

kas tie tādi par zvēriem?

Aga, rūgtumu var norīt, daudz ko piedot, slikto aizmirst.. Var, tifanij, var.. tikai tad sanāk nevis dzīves tālāk dzīvošana, bet dzīves muļļāšana...

Es negribu būt diskusiju punkts!!!!

Man ziimogs pasee manaa vecumaa vairs neliekas svariigs, jo beerni vairs nav jaalaiž pasaulee, kopiigi nekustamie ipašumi vairs nav jaapeerk un viirietis man galvenokaart ir draugs, bet , ja draugs tiešaam ir draugs, tad ziimogs neko nemainiis un draudziibu nenoturees.

manuprāt,jūsuprat-un tā visu mūžu... mēs-miglumērkaķi ,ābečnieki klimstam... a tolka nekāda -mokas!:)))

to bruuka a kaa tur bij ar to citu diskusiju, vai tik nesanaak pretrunas????     Vai...

Es arī izmantošu vārdu-MANUPRĀT. Man personīgi nebūtu svarīgi, lai manu pasi rotātu zīmogs. Taču būtu nozīmīgi, lai partneris nebūtu juridiski saistīts. Tas ir elementārs cieņas jautājums pret cilvēku, ar kuru vēlas būt kopā.

Tam es piekrītu ja grib veidot jaunas veselīgas attiecības tad jābūt brīvam no iepriekšējām attiecībām arī juridiski ... es personiski netērēju savu dārgo laiku ja cilvēks ir pielaulāts citam ,pat ja kopā nedzīvo...    

Es uzskatu ka tas zimogs un viss pareejais ir pupu mizas.Ja cilveki mil tad vini ari miles viens otru un neskatisies kas ir pase un kas nau pase.Un vai ir vel precejies vai ir jau skiries.

Kā teica viens mans draugs- kopā dzīvot ir ekonomiskāk..tāds tam sakars ar zīmogu pasē! Dvēselē katrs ir tieši tik brīvs cik pats to vēlās un tam atkal nav sakara ar pienākumu pret otru un bērniem.

... un ar finansiāli neatkarīgāku partneri vēl jo ekonomiskāk :) ... un tad, tas zīmodzinš pasē kļūst vai nemanāms ...
Tas pats jau notiek, arī ja satiek ... ko var saukt par Savējo (garam, miesai vai dvēselei) ...

CILVĒKI!!!! KAS NOTIEK AR PASAULI, KAPĒC MĒS DARĀM VIENS OTRAM PĀRI ????
MĪLU SAVU VĪRU ,BET TAISOS ŠKIRTIES .
NEVARU PIEDOT NODEVĪBU.
MAN SĀP LĪDZ PAT KAULAM.
Saudzējiet sevi un savus tuvos.

Zinu pēc pieredzes, ka tā krāpšana, kas notiek galvā ir daudz briesmīgāka par fizisko, es jutos slikti

gg40 viens otrs jau nav visa pasaule