Laikam kādam ir svarīgi lai štampogs būtu pasē ...    

.. kas ir, to neaņemt un neaizsviest.. Cik nu tā piederība reizēm vēlama vai stipra

Piederība vien katrā pašā...

... kā tur bija tas teiciens? Ka sit nevis pa pasi, bet pa seju? Krieviski labāk skanēja...    

Es nekad nepārstāšu būt mamma saviem bērniem, kau tie jau pavisam lieli un tos man ne pasē atzimē, ne kā citādi piefiksē..

... zīmogs neko nemaina!
Un nevienu pāri kopā nesatur!
Tā ka... brīvs (uzvedībā) var būt cilvēks ar visdārgāko laulībriņķi pirkstā...
... un apsolūti sirdī aizņemts tas, kuram nekad nekāda riņķa un zvērestu nav bijis!
Viss ir vien mūsu smadzenēs...    

solidarizejos ar rraganijas teikto shai jautajumaa, viss musu apzinja par ko sevi uzskataam un kaa uzvedamies attiecibaa pret citiem

Tieši tā. Zīmogam pasē nav nekādas nozīmes.

Bet tad vairāk jāpiedomā par finansiālo attiecību juridiskas nokārtošanas, jo dzirdēti stāstiņi patr to, ka viens no pāra, kad tas izšķiras pēc ilgākas kopdzīves, paliek absolūti bez nekā... Lai gan viss gādāts kopīgi, kopīgs bizness bijis...

Nu tiesi jau tā... tas zīmogs vien uzliek materialo līdzekļu ierobežojumus...
A pārējais ir tiešām tikai smadzenēs un sirdī...    

Nezinu kaapeec vajadzzetu buut reģistreetam ar vienu, kad jau 10 gadus dziivo ar citu... ,varbuut sarežģiiti, šķiroties, kaadus nekustamos iipašumus daliit...

bruuka - dazhreiz cilveeki ir par gljeevu, lai augoni izgrieztu.. vinji domaa, ka pietiek uzlikt plaaksteri, lai neredz - un viss buus kaartiibaa..

Varbuut stulbs saliidzinaajums, bet.. dazhreiz lai viss tieshaam buutu labi - ir jaaizdara saapiigi - sev , otram cilveekam, nu vnk jaasanjemas..un jaapaargriezh taa saitinja.. lai abi var dziivot taalaak..

man nāk prātā kādreiz draudzenes teiktais :"vīri nāk un iet ,bet bērni ir mani... "Ja vīrietis var noliegt savus bērnus ,tad viņš nav plika graša vērts

nekad neviens nevar būt pilnīgi brīvs... nevar būt tā, ka sākoties jaunām atiecībām, vecās pilnībā izbeidzas...
Un ja vēl bērni iepriekšējās atiecībās...

tas jau protams, zinaamaa meeraa mees vienmeer jutiisimies nedaudz atbildiigi par savu bijusho miiljoto likteni - bet nu - palikshana lauliibaa, ja uzsaaktas jaunas attieciibas - tas man liekas ir neapdomiigi un bezatbildiigi..
Kaut vai tikai taapeec, ka jaunaa gjimene (sieviete, beerni, kas piedzims) paliek pilniigi neaizsargaati gadiijumaa, ja viirietis iet bojaa, pat ja viss gaadaats kopiigaam puuleem.. Un tas ir iemesls kapeec attieciibas vajag nokaartot.. lai neciestu beerni.

Zināt, bet tomēr labāka sajūta, ka bijušās attiecības ir izbeigtas arī oficiāli... vai labāka sajūta ir, kad jaunās attiecības tiek nokārtotas oficiāli, to gan es nezinu...  tādas pieredzes nav      

"Cits neatzīst pat tos, kuri vēl pavisam maziņi... "

Bezatbildība un ģļēvulība...

Ziimogam pasee nav nekaadas noziimes. Vien cilveeka patiesajaam juutaam.

Visbiežāk lietas samudžinās tad, ja kaut kas nav izrunāts, izteikts un abpusēji izprasts. Var būt situācijas, ka oficiāli brīvais ir daudz ciešākām saitēm siets kā juridiski aizņemtais... Pareizi teikts, viss sākas mūsu prātos, bet ja runājam par attiecībām, arī pret bērniem, tad sirdīs...

aiku<
precīzi...

a, ko darīt,ja dzīve tā sagriežas un ar to "pases zīmogu" i nemaz negribas ne runāt, ne redzēt, ne izprast?!