Ja par tēmu... tad man jau šķiet, ka mammai ir jābūt ļoti gudrai lai izaudzinātu dēlu bez tēva. Domāju, ka tas nepavisam nav viegli. Nezinu... nav tādas pieredzes. Ir divi forši dēli, bet nezinu vai būtu tikusi galā bez viņu tēva...

jā, es audzināju viena. abi tagad jau pieauguši. ar meitu bija problēmas pusaudža vecumā. risinājām. dēlam problēmas sākās pēc skolas, kad iestājās augstskolā. jau divarpus gadus mēģinām tikt uz ceļa. nesanāk.
kamēr auga, es ļoti gribēju, lai tēvs kaut vai tiekas ar viņiem, kaut vai sazinās, kaut vai izrāda interesi. kaut arī naudas viņam nav bijis un nav.. ja arī kādreiz piezvanīja, tad tikai lai pasūdzētos, cik viņam slikta veselība un ka galīgi nav naudas. bet es tak pat neko neprasīju! tikai, lai kontaktējas ar bērniem..
kā mācēju, tā audzināju. es esmu emocionāla, pārjūtīga, mākslinieciskais tips. rūpējos no sirds. audzināju. nebijām pārtikuši, bet iztikuši gan. kā mācēju, tā abus mīlēju. negadījās satikt kādu, ar ko kopā cīnīties pa dzīvi. gribēju, bet negadījās. tagad ir tā, kā ir. varu justies vainīga dēla problēmās, un bieži arī jūtos - ko tas atrisina?

Dzīve ir sarežģīta...

haijama>man arī ir divi bērni... dēls un meita...
no dēla šķīros ,kad viņam bija 12 gadi,jo viņs palika tēva mājās... var teikt razvod na mesķe i deķi po polam:)
ļoti grūti bija vairākus gadus,jutos vainīga dēla priekšā un viņš man vienkārši pietrūka
ar meitu,kura pašlaik pusaudžu vecumā ir ļoti grūti... pat šodien izgājām uz tādiem konfliktiem,ka vienkārši nesaprotu šitos manā uztverē aptrakušos,nenobriedušos prātus... ka tik sev kādu stulbu skādi nodarīt... pēc iespējas ātrāk sabojāt matus,ādu,izdurt visādus caurumus,pīrsingus... jeb bogu... gribās gāzt par to tupumu...
bet par dēlu varu teikt,viņš ir izaudzis par lielisku vīrieti un tas vairāk ir vīra nopelns nekā mans...

nu re, yesli. zēnam noteikti vajag vīrieti. bet par meitas pīrsingiem daudz nebēdā - arī tie caurumi labi aizaug. manējai bija - vienā ausī laikam 14 - pa visu ārmalu, apakšlūpā, uzacī. krāsoja zvaigznes veida melnas acis, melnas lūpas un ģērbās melnās mežģīņu drēbēs - gari svārki, garas šalles, piedurknes līdz ceļiem ar mežģīņu apmali. bija tikpat mīlīga kā mazotnē, tikai sāka sev darīt pāri. par daudz. arī - tēva trūkums. bet jebkurā situācijā es viņai teicu, ka mīlu. 3-4 gadus mocījāmies. ne jau ar to melnumu,bet to,kas tam nāca līdzi, nevaru nemaz izstāstīt.. pašiznīcināšanās tieksmes. stipri reālas.
kas tagad redz manu gaišo bērniņu, netic, kad rādu to laiku bildes - ka tā ir tā pati meitene. bet es jau neko daudz nevarēju līdzēt. tikai mīlēt.

Haijama>es arī to izprotu ka tēva trūkumu,jo meita man skaista un tiešām viņu mīlu,bet spītīga bez gala...
šai vecumā meitenei ir ļoti vajadzīgs tēvs un tieši viņa uzslavas,vīrieša prāts... ja tā nav ,viņa meklē apliecināšanos citur ... un tā ir iela...
ar dēlu man lieliskas attiecības,varam izrunāties kā divas draudzenes par mīlas lietām,dzīvīti kopumā... un varbūt tas,ka mums nav iespēja pabūt pārāk bieži kopā,dod šo viegluma sajūtu attiecībās...

Vot tagad palasiiju palasiiju ko juus meitenes rakstat.. un sajuutu shaubas..
Varbuut tomeer to deelu atdot audzinaashanaa teevam? Varbuut tas deelam buus labaak??? Bet kas paliks man? ( egoistiski protams, bet cik cilveeciigi)...

neviens gadījums nav viennozīmīgs. manējais pie tēva droši vien būtu izaudzis par dzērāju. tagad ienīst alkoholu, nepīpē, bet ir citas problēmas. nav ne jausmas, kā būtu labāk. vislabāk - ja audzina abi kopā. arī attiecību veidošana bērnam augot ir jāredz. jāmācās konfliktu risināšana - vai nu redzot piemēru, kā nevajag, vai arī - kā vajag. jebkurā gadījumā, tā ir pieredze. bagātība.
ja nu ir jāšķiras, tomēr kontaktus vajag saglabāt. bērniem ir jātiekas ar abiem vecākiem, arī tad, ja viņi viens uz otru zobus griež..

silvaana>domāju,ka tas ir ļoti individuāli...
taa kaa pirms tam dzīvoju vīra privātmājā un dēls bija ļoti pieradis pie šīs vides un apkārtnes,domāju,ka viņu baidīja kaut kāda jauna dzīves vieta nezināmā rajonā un pie tam dzīvoklī... un laikam viss,kas notiek,notiek tomēr uz labu:)
bet mani joprojām tomēr nomāc jautājums par bērnu šķiršanu laulības šķiršanas gadījumā...
vai tomēr nebūtu prātīgak vienoties un bērnus atstāt kopā?... jo zinu,ka meita ļoti pārdzīvoja lielā brāļa prombūtni...

Nu man ir tikai viens beerns - vinjam jau 2 jauni.. Protams ka siikie ilgojas , bet tas ir savaadaak.. vinji ir pusbraalis, pusmaasa un veel pavisam mazi. Kontakti ir, ja es organizeeju.. Ja uzprasos, un zvanu ,ka siicis grib ciemos.. A taa.. paarejo laiku.. brr.. klusums un izvairiishanaas..

to es zinu tur arī ir jauns sīcis,nu jau paliels... ļoti bieži meita tiek atšūta un ne jau no tēva puses,bet no viņa otras puses,kurai diemžēl nākas viņam klausīt...
un interesanti... tikko ļaudis oficiāli apprecējās pēc 10 gadu ilgas kopdzīves un no bijušā puses tāds klusums kā vēl nekad... pirms tam vismaz interesējās kā bērnam iet... nu laikam medusmēnesis ieildzis

Tad jau - runaajot par teemu - beerns zaudee - dalju milestiibas, dalju uzmaniibas, dalju vnk kopaabuushanas.. Jo to, ka gjimene nav vesela - to tak siikie ai kaa saprot.. un dazhreiz shkjiet, ka vinjiem tas saap vairaak, nekaa abiem senchiem kopaa..
Var jau richu rachu speeleet.. var iet uz juuru utt arii ar vienu no vecaakiem .. bet to sajuutu, kad kjipars gaaja pa vidu abiem vecaakiem pie rokaam piekjeeries - to laikam pazaudee pavisam..

Jā, mēs sievietes jau esam tās stiprās un gādīgās, tā kā nav ko sevi pārāk vainot. Jo pie mums parasti novērojama tāda lieta, ka tie tēvi tomēr ne labprāt piedalās bērnu audzināšanā pēc šķiršanās, kaut arī viņiem neviens to neliedz. Ļoti reti ir gadījumi, kad tēvs tiešām arī godīgi pilda tēva pienākumus. Meita tā arī pateica - ja jau man nav tēvs, tad viņam arī mazbērnu nebūs. Bet puika pats bija manā pusē un par to lai šķiros no viņa tēva. Bērni ir izauguši mīļi un labi, neviens neko man nepārmet.

Nu labi, ka ir vismaz normaali gadiijumi citiem, tad arii man paliek ceriiba - ka krietns cilveeks izaugs par spiiti visiem zaudeejumiem un negatiivajiem ieguvumiem..

Kaa zaudeejums vai negatiivais ieguvums ir tas, ka beernam vienam pasham ir jaapiedziivo vieniigaa vecaaka noskanjojuma mainjas, depresijas, gruutiibas utt.. jo nevar jau visu nosleept - un ja kas ir uz sirds, tad to dabuu dzirdeet beerns.. jo nau jau otra pieaugushaa gjimenee..

Bet cik nav tā, ka abi vecāki vēl savā starpā sāk savas samilzušās problēmas risināt un bērnam tas viss jāredz. Domāju, ka tad nemaz nav ne labāk, ne vieglāk. Var jau būt, ka man ir vienkārši palaimējies tikt cauri ar vismazākajiem zaudējumiem, bet vienalga esmu par to, ka vecākiem nav vērts dzīvot kopā tikai bērnu dēļ, jo bērniem no tādām saspīlētām vecāku attiecībām nav ne mazākā labuma.

Nu teema ir par ieguvumiem un zaudeejumiem.. es meegjinu izdomaat kaadu pozitiivu ieguvumu... ... nuu piemeeram.. raajas tikai viens ..
prasiibas uzstaada tikai viens, nevis divi .. Vienu vecaaku vieglaak pierunaat.. (uz visaadaam lietaam Zoo, kino utt).
Shkjirtie vecaaki parasti censhas savu vainas sajuutu par izjaukto gjimeni kompenseet ar vairaak mantaam, kaarumiem, visaadiem braucieniem..
Dazhreiz vecaaki pat sacenshas, kursh kuru paarspees daavanu lieluma zinjaa..

nu te jau jaaprasa-a kam vispaar beernus?

Kā, magonee, kam bērnus? Bērni taču esot dzīves ziedi - noplūc un uzdāvini vecmāmiņai...    

Nu nav jau taa ka zaudeejumi vien tiem beerniem. mani vismaz ieguvushi salaveci Teeva izskataa.Vinji tiek apdaavinaati. reiz ar taa iemineejos,ka man taa ikdiena,a shim tie sveetki... Bet nu atbilde bija-bet kaa lai citaadi paraadu savu miilestiibu,ja taa iznaacis,ka tiekamies reti... beerniem ir teevs un teeva telefona numurs,ir vasaras ar teevu... un vinji aatri aptver un noveertee situaaciju... :)))

Es jau ar par to pashu! Ieguvumi neskaitaami :)
Paareejie siichi var pat apskaust...

A taa ja taa nopietni pajautaa.. kaa ir siichiem ar iipashnieciskaam tieksmeem attieciibaa uz mammu un citiem viirieshiem??
Nu sheit tak vairaaki atzinaas, ka uzaugushi nepilnaa gjimenee.. Kas tad galu galaa notiek tai galvaa, kad mammai paraadas draugs?? KAs ir taas briesmiigas greizsirdiibas pamataa?? Jo tiinji taksh sen jau vairaak ar draugiem tuseejas, nekaa mammai svaarku steerbelee turas..