jāizdara izvēle ... izdariju - pagaidām nenozēloju

Oi, cik smaga tēma...    
Es atkārtošos, bet teikšu tas atkarīgs no ļoti daudz faktoriem, bet lielākoties, ja jau tomēr laikam iegūst...     

smags ,jautājums! ļoti smags!
bet vai būtu labāk, ja redzētu tos kīviņus un skandālus??? tā kā, es katru vakaru zvanu meiteai, protams tas nav tas, ja būtu līdzās, bet mīlestību cenšos dod maximāli, šis man vissāpīgākais jautājums!

Es augu pilnā ģimenē- ļoti pareizā. Un zaudēju ticību, ka tas dod bērnam kaut ko labu... Gan jau jebkuram modelim ir savi plusi un mīnusi- galvenais, kāda ir attieksme pret bērnu un savstarpējās attiecības.

... zinu daudzus cilvēkus, kas tā ir uzauguši... nav viņi ne savādāki, vai sadrūmušāki... zinu tik, ka ir minējusi, ka tad, kad viņiem pašiem būs ģimene, tad darīs visu iespējamo, lai vinu situācija neatkārtotos, bet- neko bnevar zināt   

Par to panter teikto- mēs vienmēr zinām, ko negribam, bet reti kuram ir tā pozitīvā pieredze, kā gribam...

es atkal nesen tā atcerējos iz bērnības ... bija ģimenes , kurās audzutēvi un ģimenes kurās abi vecāki ... savādāki tie bērni bija ... un bija tādi bērni kur tik mātes , nu atķirības bija ...
labāk bez tēva , nekā ar audzutēvu - vot tas gan ...

bariducce...
nu neviemēr, gadās arī ļoti labi audžutēvi     man tāds ir, lai gan "radās" kad biju jau 15 gadus veca un sākumā pret viņu izturējos nu maigi sakot nevisai jauki!    

.bet audžutēvi ir ari lielsiki... draudzenei ir vienkārsi ideāls jaunais tētis   

Ja jāizšķiras, kad zaudējums būs lielāks - vai tad, ja bērns augs pilnā ģimenē, kurā ir, piemēram, tēvs alkoholiķis, vēros visādas vardarbīgas scēnas, vai tad, ja viņu audzinās tikai māte, tad, manuprāt, par izvēli nav jāšaubās. Vispār zinu daduzus jau pieaugušus cilvēkus no "nepilnām ģimenēm" - neka’das īpašas atšķirtības nav novērotas.

Un visu cieņu no manis tām mammām, kas jau bēbim puncī esot zin, ka jauudzina būs vienai... Un es šeit domāju nevis par tām sievietēm, kurām bērns ir tikai peļņas avots un pārējam nav nozīmes...    

oga-oga... protams , ka var gadīties arī labie audzutēvi ...
...
man liekas, ka tās meitenes naktīs spilvenos raud , gaidot bērniņu ...

es biju izdomājusi tā : ja man būs bērns , viņam būs vai nu īstais tēvs, vai nekaads ... nācās pieņemt lēmumu, lai labāk nekāds, bet mans bērns pazīst savu tēvu, mūs apciemo pa laikam, pa laikam mēs viņu, kad par naudu šis aizmirst ... ar tēva radiņiem labi satiekam - dažiem...
ja nonākšu kāds izvēles priekšā , tad tam vīrietim būs jābūt mana bērna draugam, tad tik ko varēs domāt tālāk ...

Bet vai nevarētu bū tā,ka šis "es pati visu varu" sindroms nenodara pāri bērnam,tādā aspektā,ka sievietes dzīvē gatavs ienākt cits vīrietis un mīlēt šo bērnu,bet sieviete viņu atgrūž... ?

Matador...
Nu ir tām mammām pa lielam vairuma šis sindroms un man jāpiekrīt, ka sievietei lēmums par "citu vīrieti’ savā dzīvē jāpieņem ļoti pārdomāti ar pārliecību... jo diemžēl nevienmēr "tas cits vīrities" spēj pieņemt, saprasties ar to bērnu un arī bērni ir dažādi, cits ātri pieķeras, bet cits ilgi nelaiž sev klāt, citam liekas, ka tas cits onkulis grib mammu atņemt un tad sākas dažādi neizprotami cunduri utt...
Tas patiesībā ir grūts lēmums...    

piemānīt var sievieti , bet ne bērnu , reizēm tie vīrieši izmainās , ja bērns negrib ar to vīrieti kontaktēt , tad tur viss skaidrs

braiducce...
man tomēr liekas, ka nevienmēr ir tā un jāredz ko tas sīcis īsti nevar pieņemt... varbūt vienkārši greizsirdīgs, par to,ka nu tā mamma jādala vēl ar kādu...    

Es arī tā pat domāju,jo ari bērniem tie raksturiņi mēdz būt ļoti dažādi,kā jau jebkuram no mums. Un ja vēl tas ir pusaudzis,tad vispār...

oga-oga... mans draugs ir arī mana bērna draugs , un man par to prieks , un ja viņš sagādā manam bērnam priekus , ekskursijas izklaides , tad man par to ir dubultprieks, bet kā runa par palikšana , tā draugam jaabrauc mājās , tas nu skaidrs visiem , vairs nav nekādas draudzības ... cik nu liela tā greizsirdība jāskatās... varbūt bērns vienkārši sabaidās ,ka mantiņas mamma pirks onkolim un konfektes pirks onkolim , cik dziļa tā greizsirdība , to īsti nevar izprast ...

ps. vispār jau nav obligāti jādzīvo kopā , komunikācijas pietiek ar to otru dzimumu ... draugs ,vai vectēvs var mierīgi aizstāt tēva trūkumu ...