Man sanāk citādi.Ta cilvēks sevi iegrožo kur vien var un kā vien māk, pat karstā pirtī lien ar sintētiskām apenēm. Ja nomet nost visu, tad līdz ar drēbēm nomet nost civilizācijas "’mēslus"". Paliec dabīgs, ar dabīgām izjūtām, lūpukrāsas un augspapēdenes, mobilo un pulksteni, nafig, seifā. Un tad, tikai pēc dažām dienām saproti, ka atpūties, ka esi kaut kas no dabas, mainās pati domāšana. Pat ļoti interesanti sevi pavērot kā mainās visas domas un prasības, ka ēd tad, kad esi izsalcis, nevis, kad pulkstenis tik un tik., kad celies tad, kad esi pamodies, nevis, kad vajag, kad aizmiedz tad, kad nāk miegs,nepierasts miers, rūpējies tikai par to, lai būtu labas sajūtas. Pāris nedēļas gadā ko tādu atļaujamies un domas un nervi sakārtojas paši no sevis, absolūti apbrīnojami. Baigākā brīvības sajūta. Lieki laikam piebilst, ka pie mums nekās tāds nav, bet aizbraukt kur tā var atļauties, ir to vērts.
Teiksiet to visu var ar šaurām, skaistām biksītēm? Es teikšu - nē, ne vella.
0
0