Nu kāds bizness bērnu dzemdēšana... par ko jūs runājat!
Jau pat tik tālu var aizdomāties... nu nav taču nodrošinātas bērniem vietas bērnudārzos, privātie dārziņi maksā bargu naudu tāpat kā aukle. Nu ko tai ģimenei darīt? Skumji domāt par to, ka nevar atļauties pēcnācējus, ka nevar uzņemties atbildību un nodrošināt bērnam cilvēcīgu iztikšanu, kas vijās kopā ar šaubām vai būs iespējams atgriezties bijušajā darbavietā? Ikdienai jāsaistās ar izdzīvošanu, bailēm un neziņu?Forši. Jau ilgus gadus, saņemot īsziņu, ka ieskaitīts valsts pabalsts par diviem bērniem, 9.60 laikam, nespēju saprast savas izjūtas, mest telefonu pa gaisu, raudāt vai smieties... vai ko nu tagad varu nopirkt pa tiem 9 latiem... izsmiekls. Galvenais, kas mani visā šajā patiešām skumdina ir tas, ka no maniem un vīra ienākumiem tiek nomaksāti mežonīgi nodokļi, bet nav skaidrs, kāpēc tieši bērns ir tas, kam būtu jācieš no tā, ka tie tiek iztērēti pagalam nevīžīgi. Es varu parūpēties par savējiem, paldies Dievam, bet ar rūgtumu noskatos uz tiem, kam tikai naudas dēļ ir jāatsakās no daudzām lietām, ko tagad būtu iespējams izmantot, lai bērnam būtu interesanti, viņš tiktu iesaistīts nodarbībās, jā, gala beigās arī papucēties tā, lai par to vispār nebūtu jādomā... Un jaunās māmiņas vispār būtu jāatbalsta kā vien var, lai bērna dzimšana un pirmie gadi būtu jauki un nepaliktu atmiņā kā viena traka autiņu mazgāšana un "" vāveres ritenis"",kas vilktu sev līdzi arī naudas trūkumu. Pretīgi ir lasīt, ka priekšplānā tiek izvirzīti piemēri ar atsevišķiem gadījumiem, kad kāds to izmantojis ļaunprātīgi. Jā, sanāk, ka visi likumi tiek taisīti izejot tikai no tā... un jācieš visiem un jājūtas vainīgiem visiem... skarbi un aizvainojoši.