Kārtējo reizi esmu ietrāpījis slimnīcā- šoreiz ar punu pierē, izlauztiem plecu kauliem un ar dibena sasitumiem. Guļu palātā, gultā ar to pašu pīli zem deķa, ar kuru kopā gultā pavadīju iepriekš traumētās dzīves nedienas, pagājušajā gadā.
Un visa šī vakara nelaime notika tikai manas milzīgās apetītes dēļ: rīt gribējās kā vilkam, gāju ar tuteni rokā uz kūti pie suķa, cisku tam veprim atgriezt.
Eju mierīgi caur pagalmu uz kūti, siekalu rīdams, suķa cepeti uz pannas apcerot un laimē staroju, dungodams kāzu maršu zem deguna. Pametu acis uz šķūnīša pusi, kur savu autiņu pieparkoju un pēkšņi ienāk man prātā doma par malku grādīgā paņemt uz krūti. Ātri iesēžos savā tumši zilajā, 74ā gada Vaz 2101, izstūrēju autiņu no pagalma, piedodot gāzi kā Ferrari F12 Berlinetta, tā ka pedālis nočīkst, nosmird pēc degošas gumijas riepas un aiz autiņa izpūtējs atstāj kuplu dūmu mutuļus.
Tikko pabraucis garām Vaļeras villai Bulduros, dzirdu kaut kādu graujošu bleķa graboņu un mans Ferrari pakaļu pametot uz augšu, no sitiena gandrīz vai izrauj stūri man no rokām. Ieskatos caur autiņa pakaļgala stiklu un redzu kā pats Vaļera rīta čībās apāvies, dragā manam autiņam pakaļ, pa gaisu vicinādams kaut kādu izpūtēju un draudīgs man nopakaļ rāda kulaku.
"Nolāpītais letiņu kapitālists, laikam ir sadomājis man to bleķa gabalu iztirgot!": es nosmejos, caur autiņa logu izbāzis roku un augstu pacēlis plaukstu, trīs pirkstu kombinācijā ar vidējo pirkstu uz augšu, parādu pakaļskrējējam pretī sirsnīgu mājienu.
Braukdams uz lielpilsētas centru Hospitāļu Kazarmu virzienā, lai nopirktu pudeli konjaka "Remy Martin Louis XIII Age Inconnu" The Shadiest bārā, ... pieparkoju autiņu pie Supernetto un ieskrējis bodē, no dzērienu plaukta paķertu vietējā izlējuma pudeli Kagora.
(problēmas/nelaimes turpinājums manā komentārā. Lūdzu uzgaidiet: medmāsiņa ar šprici tuvojas!)